Latvijā netiek atzītas viendzimuma laulības, arī tās, kas noslēgtas ārzemēs. Tomēr jau vairāki viendzimuma pāri ir saņēmuši tiesas spriedumus, kuros konstatēta “publiski tiesisko attiecību pastāvēšana”, tas ir, atzīts, ka starp attiecīgajiem homoseksuālajiem pāriem pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Vai ar to ir pietiek, lai homoseksuāls pāris pilnvērtīgi spētu dzīvot Latvijā?

Šodien nedaudz citādāks stāsts, kas ir par Antonu Mozaļevski. Antons Mozaļevskis, kā norāda pats, dzīvo ar vienu kāju Latvijā, kur ir viņa vīrs un pārējā ģimene, taču ar otru kāju – Šveicē, kur ir darbs. Lai gan Latviju ģimene nav pametusi, tomēr kā iespēju to neizslēdz, jo pilnībā komfortabli justies Latvijā nespēj.

Ar Antonu norunājam tikšanos Vērmanes dārzā Rīgā, dienā, kad tur norisinās “Annas dienas svētku tirgus”, līdz ar to parks ir cilvēku pārpildīts.

Antonam ir 43 gadi. Jau astoņus gadus Pasaules Veselības organizācijā viņš strādā par sabiedrības veselības ekspertu, kur darbs ir saistīts ar dažādām infekciju slimībām un marginalizētām grupām, proti, cilvēki, kas lieto narkotikas, seksa industrijas darbinieces, LGBT kopienas veselību jautājumi, HIV infekcija, un citiem ar veselību saistītiem jautājumiem. Sākotnēji Antons Pasaules Veselības organizācijā strādājis Kopenhāgenā Dānijā, reģionālajā birojā, taču šobrīd jau otro gadu strādā Ženēvā Šveicē – organizācijas galvenajā mītnē.

Latviju Antons nav pametis, taču darba dēļ nākas būt Šveicē vai citās pasaules valstīs, dodoties dažādos darba komandējumos. Kā norāda viņš pats – dzīvo ar vienu kāju Latvijā, ar otru Šveicē.

Ar savu vīru Edgaru Antons ir kopā jau 15 gadus. Abi iepazinušies Latvijā, laika gaitā izveidojušās arī attiecības.

Pirms 10 gadiem abi aizbraukuši no Latvijas, Antons devās uz Spāniju, kur divus gadus studēja Eiropas epidemioloģijas mācību programmā, savukārt Edgars kā brīvprātīgais uz Beļģiju, tad abi esot uzsākuši kopdzīvi Spānijā, kur arī aprecējušies.

Spānija tiek vērtēta kā viena no liberālākajām un LGBTQ kopienai draudzīgākajām valstīm pasaulē. Viendzimuma laulības Spānijā ir likumīgas no 2005. gada, savukārt viendzimuma attiecības krietni senāk – jau kopš 1979. gada. Tāpat ir dažādi likumi, kas aizliedz diskriminēt homoseksuālus cilvēkus, un arī citas tiesības, kā, piemēram, adopcija, iespējas mainīt juridisko dzimumu dokumentos, un citas.

Juridiski Latvija neatzīst viendzimuma laulības, tostarp tādas, kas ir noslēgtas ārvalstīs. Satversmes 110. pantā ir noteikts, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti”. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 35. pantu ir aizliegta laulība starp viena dzimuma personām.

Dzīvojot Spānijā, Antons ar vīru sapratuši, ka ir gatavi uzņemties atbildību un investēt savu laiku un spēkus, lai audzinātu bērnus – tāpēc izlēmuši par labu paplašinātai ģimenei.

Ģimenei ir divi dēli – piecus un septiņus gadus veci. Ģimenes dēļ Antona vīrs pirms septiņiem gadiem atgriezies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, savukārt Antons meklējis darba iespējas, kas būtu tuvākas Latvijai.

Kā stāsta Antons, viņa ģimeni varētu pielīdzināt tādai ģimenei, kur pāris izšķiras, un pēc laika izveido katrs savu ģimeni, tikai, kā norāda Antons, viņa bērniem nebija jāpiedzīvo šķiršanās, jau no dzimšanas dēli saprot, ka viņiem ir vairāki vecāki un lielāka ģimene.