Šodienas ieraksta galvenā varone ir Gabriela Šantare, kas ar savu draudzeni Elīnu ir kopā jau sešus gadus. Savas seksualitātes dēļ Gabriela neplāno pamest Latviju, taču kāda līdz šim ir bijusi viņas dzīve Latvijā kā homoseksuālam cilvēkam?

Gabrielai ie 26 gadi, ar viņu tiekamies Bastejkalna parkā Rīgā. Jau kopš bērnības viņa dzīvo Latvijā – Rīgā.

Viendzimuma attiecības Latvijā ir likumīgas no 1992. gada, savukārt viendzimuma laulības Latvijā juridiski neatzīst, tajā skaitā arī tās, kas noslēgtas citās valstīs. Satversmes 110. pantā ir noteikts, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti”. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 35. pantu ir aizliegta laulība starp viena dzimuma personām.

Taču homoseksuāli pāri Latvijā var tikt atzīti par ģimeni. Jau vairāki viendzimuma pāri ir ieguvuši tiesas spriedumus, kuros konstatēta “publiski tiesisko attiecību pastāvēšana”, proti, atzīts, ka starp pāri pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Arī Gabriela ar savu dzīvesbiedri iesniegusi pieteikumu, lai arī viņu ģimene tiktu atzīta.

Ar savu draudzeni Elīnu Gabriela ir kopā jau sešus gadus. Abas ir juristes un arī iepazinušās studiju laikos, kad piedalījās juristu sacensībās, kur notiek tiesu procesu izspēles. Tā, ļoti negaidīti, draudzīgās attiecības pārtapušas par mīlasstāstu.

Kā atminas Gabriela, ir skaidrs, ka jau bērnudārzā viņa esot bijusi homoseksuāla, ja pat tolaik vēl to neapzinājās. Viņa stāsta, būdama pusaudze, esot redzējusi kādu seriālu, kurā bijis sieviešu pāris – tas licis saprast savu seksualitāti, proti, ka tā var būt, tas nav nekas slikts vai nepareizs un to, kas īsti ar viņu notiek.

Kā stāsta Gabriela, ar tā saucamo “iznākšanu no skapja” nekad nav aizrāvusies, jo nedz viņa, nedz arī viņas draudzene Elīna, neuzskata seksuālo orientāciju kā svarīgāko daļu, kas nosaka abu dzīves vai personības. Tomēr, ja kāds jautās, viņa būs atklāta un nemelos vai neslēps savu orientāciju.

Projekts tapis ar Baltijas Mediju izcilības centra stipendiju.