Latvijā viendzimuma seksuālās attiecības ir legālas kopš 1992. gada, tāpat arī no 2006. gada ir aizliegums diskriminēt personu darba tirgū viņa seksualitātes dēļ. Tāpat Latvijā ir atļauts mainīt dzimumu, un citas tiesības. Taču vai ar to pietiek, lai homoseksuāli cilvēki Latvijā justos brīvi?

Šodien stāsts par Robertu Putni, kas pēdējos trīs gadus dzīvo Vācijā. Lēmumu pamest Latviju ietekmējusi arī homofobija. Vai, dzīvojot Vācijā, Roberts beidzot spēj justies brīvs un būt viņš pats?

“Romeo und Romeo” – tā ir kafejnīca Berlīnes Šēnbergas geju un lesbiešu kvartālā, kas ir viena no vietām, kur LGBTQ kopienas pārstāvji var sanākt kopā, justies droši un labi pavadīt laiku. Tur tiekos ar Robertu, kas uzsver, ka mums noteikti ir jānogaršo viņu slavenā varavīksnes kūka.

Robertam ir 46 gadi. Sevi viņš dēvē kā brīvu cilvēku, kas dzīvo Berlīnē. Latvijā Roberts darbojās sabiedriski politiskajā vidē. Bijis partijas “Progresīvie” valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs un arī biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētājs.

LGBT tiesības Vācijā ir vienas no augstākajām pasaulē, pēdējos desmit gados tās ir ievērojami attīstījušās. Kriminālatbildība par viendzimuma seksuālajām attiecībām Austrumvācijā tika atcelta no 1968. gada, savukārt Rietumvācijā no 1969. gada. Viendzimuma laulības ir likumīgas kopš 2017. gada, tostarp adopcija. Arī diskriminācija nodarbinātībā un preču un pakalpojumu sniegšanā ir aizliegta visā valstī.

Kā stāsta Roberts, izprast sevi un savu seksualitāti ir palīdzējis tas, ka Vācijā LGBTQ kopiena tika uztverta kā pašsaprotama un normāla – Latvijā tā nebija.

Tiesa, šobrīd gandrīz trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir atbalstoša attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem, tā liecina pētījuma centra SKDS vēl šogad veiktais pētījums. 46% attieksme ir neitrāla un tikai 23% tā bija nosodoša. Šādi dati tiek vērtēti, ka kopumā Latvijas sabiedrības attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem uzlabojas.

Pēc septiņu gadu ilgām studijām Ķelnē Roberts atgriezies uz laiku Latvijā, tad devies atpakaļ uz Vāciju uz vēl septiņiem gadiem, lai strādātu. Trīs dažādos posmos, kopumā Roberts Vācijā ir dzīvojis 17 gadus. Kā norāda pats, viņš nav “piesiets”, tāpēc nezina, kur dzīve tālāk var vest, bet skaidrs ir tas, ka pamest Latviju ir nācies arī homobijas dēļ.

Ģimene sākotnēji Roberta seksualitāti uztvērusi ļoti emocionāli, bet nu attiecības ir ļoti tuvas un viņu atbalsta kā vien nepieciešams. Kā uzsver Roberts, “ģimene ir kā miera osta, kurā atgriezties no tās briesmīgās pasaules, kas ir apkārt.”