Pieci stāsti, ko atklās homoseksuāli cilvēki, kas dzīvo dažādās Eiropas valstīs. Kāpēc LGBTQ kopiena izvēlas Eiropu? Vai, aizbraucot no Latvijas, viņi nonāk svešumā, vai tomēr jūtas kā mājās?

Latvijā Saeimas Juridiskā komisija pērn lēma neturpināt 13. Saeimā sākto darbu pie Civilās savienības likuma, kura mērķis ir visu ģimeņu aizsardzība, tostarp likums ļautu attiecības reģistrēt arī viendzimuma pāriem. Tas nozīmē, ka 14. Saeimas deputāti nelems par likumprojektu, kas aizsargātu visu ģimeņu tiesiskās attiecības, kā to 2020. gada spriedumā prasīja Satversmes tiesa.

Šodien Jolantas Cihanovičas stāsts. Kā Jolanta ar savu sievu Olgu nonāca pie lēmuma doties prom no Latvijas un cik daudz viņām tas prasīja? Un vai, dzīvojot Beļģijā, kā homoseksuāls pāris, viņas jūtas brīvas?

Jolantu satieku Briseles centrā pie milzīga panorāmas rata ar nosaukumu “The View”, no kura paveras plašs skats no augšas, uz Briseles ielām.

“Tad, kad brauc draugi, tad mēs vienmēr ejam uz šejieni, jo šeit var no augšas var paskatīties Briseli, un tad iet uz Vecpilsētu, kas ir kāda viena kilometra attālumā, un tad lejā mums ir Marolles, kas ir tāda ļoti cilvēkiem pārpildīta, jautra vieta, kur var gan paēst, gan patusēt..”

2015. gadā Jolanta kopā ar savu sievu Olgu pameta Latviju. Nu jau divus gadus viņas dzīvo Briselē – ceļš līdz Beļģijai gan neesot bijis viegls.

Jolanta ar sievu iepazinās 2009. gadā, tolaik Olga esot dzīvojusi Krievijā, kur nav bijis iespējams pārvākties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, vērtību, tāpēc konsultējās ar cilvēkiem, kas ieteikuši Olgai apgūt latviešu valodu un uzsākt studijas Latvijā.

Kā atminas Jolanta, sākotnējais plāns esot bijis, ka sieva piecus gadus studēs, un tad pretendēs uz pilsonību, kas ļaus abām dzīvot kopā Latvijā. Tomēr pēc pieciem gadiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņēmušas ziņu, ka ārvalstu studentiem gads skaitās kā pus gads, līdz ar to uz pilsonību Olga varēšot pretendēt vien pēc desmit nodzīvotiem gadiem Latvijā.

Tā pieņemts lēmums emigrēt no Latvijas.

Sākotnēji devušās uz Angliju, kur pēc pāris gadiem nobalstots par “Brexit” jeb Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, un tā kā Jolantai darba dēļ ir nepieciešams dzīvot Eiropas Savienības valstī, tad abas esot atkal ņēmušas rokā karti, lai meklētu nākamo valsti, uz kuru doties.Tā nonākušas Igaunijā, kas no visām trim Baltijas valstīm šķitusi progresīvākā. Kā ziņots medijos, Igaunijas parlaments atbalstīja viendzimuma laulību legalizēšanu, kas būs iespējama no 2024. gada.

Tomēr, kā norāda Jolanta, tobrīd sabiedrībā vēl nav izjutušas tādu atbalstu pret LGBTQ kopienu, tāpēc pārcēlušās uz Briseli Beļģijā.

LGBTQ tiesības Beļģijā tiek uzskatītas par vienām no progresīvākajām Eiropā un pasaulē. 2003. gadā Beļģija bija otrā valsts pasaulē, kas legalizēja viendzimuma laulības pēc kaimiņvalsts Nīderlandes. Tāpat Beļģijā ir arī daudzi citi likumi, kas pasargā LGBTQ cilvēkus, piemēram, no diskriminācijas, naida runas, vai arī padara to līdzvērtīgus ar pārējo sabiedrību, piemēram, homoseksuāliem cilvēkiem ir likumīgi atļauta adopcija un dzimuma maiņa.