ASV vakar, 20. jūlijā, piedzīvoja spēcīgu politisku zemestrīci, jo valsts prezidents Džo Baidens nolēma izstāties no cīņas par otro prezidentūras termiņu. Viņam nācās to darīt, jo uz Baidenu pieauga spiediens no Demokrātu partijas biedriem, kuri apšaubīja 81 gadu vecā prezidenta fiziskās un garīgās spējas, kā arī viņa gatavību 5. novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās pienācīgi cīkstēties ar Republikāņu partijas izvirzīto kandidātu Donaldu Trampu.

Baidens vakar izplatīja rakstisku paziņojumu par izstāšanos no vēlēšanu cīņas, uzsverot, ka dara to Demokrātu partijas un ASV interesēs. Turpinājumā viņš koncentrēsies tikai uz prezidenta pienākumiem, kuri Baidenam būs jāpilda līdz nākamā gada 20. janvārim.

Pēc Džo Baidena atteikšanās kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās daudzi Demokrātu partijas politiķi pauduši atbalstu viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūrai. Prezidenta amata kandidāts oficiāli tiks izvirzīts Demokrātu partijas konventā, kas sāksies 19.augustā Čikāgā. Baidens par izstāšanos no cīņas par pārvēlēšanu amatā paziņoja vakar. Tuvākajā laika viņš sola sīkāk skaidrot savu lēmumu.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns sacīja, ka Baidena atteikšanās kandidēt bija laika jautājums un Kamalas Herisas kandidatūra varētu ienest jaunu enerģiju un dvašu. Andžāns izteicās, ka arī Herisai nebūs viegli. Viņš uzsvēra, ka ASV demokrātu partija ir nokavējusi paaudžu nomaiņu un tādēļ izskatās, ka tai trūkst potenciālo pretendentu.

Intervijā Latvijās TV Māris Andžāns arī sacīja, ka šobrīd būtu labāk un gudrāk, ja Baidens tomēr izturētu Republikāņu spiedienu, kas pieprasa viņa aiziešanu no prezidenta posteņa nekavējoties. Baidenam būtu jācenšas risināt šobrīt valstī negatīvās lietas - kā robežkrīze, ekonomiskā situācija.

Savukārt Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja un pētniece Sigita Struberga Latvijas Radio programmā Labrīt izteicās, ka par spīti tam, ka Kamalai Herisai no vienas puses sola labākas izredzes, tomēr novērotais un privātas sarunas ar amerikāņiem liecina, ka sabiedrība tomēr nav gatava šādai kandidatūrai kā Kamala Herisa.