Zaļo jeb atjaunojamo enerģiju varam iegūt ne tikai no saules un vēja, bet arī no sadzīves atkritumiem, dūņām, kūtsmēsliem un citiem lauksaimniecības pārstrādes blakusproduktiem. Latvijā šobrīd darbojas 48 biogāzes stacijas un Tukuma pusē, Džūkstē, gāzes pārvades uzņēmumus „Conexus” veidos pirmo centralizēto biometāna jeb zaļās gāzes ievades punktu. Biogāzes asociācijas pārstāvji gan norāda uz vairākām problēmām – valsts politikas un atbalsta trūkumu.

Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Eiropas Savienības dalībvalstis apņēmušās daļu dabasgāzes patēriņa aizstāt ar lokāli ražotu, attīrītu biogāzes produktu – biometānu. To var izmantot tāpat kā dabasgāzi - gan siltumenerģijas ražošanai, gan kā degvielu. „Conexus” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss stāsta, ka Latvijā plāno uzbūvēt četrus centralizētos biometāna ievades punktus un pirmais atradīsies Tukuma novada Džūkstē.

Latvijas biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš vērtē, ka Latvijā biometāna ievades punkti ir nepieciešami, jautājums tikai – kur tie atradīsies.

Bijusī RTU pētniece un Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere vērtē, ka biometāna izmantošanas veicināšanai nepieciešams valsts atbalsts, lai biogāzes stacijas pielāgotu biometāna ražošanai.

Biogāzes staciju skaits Latvijā samazinās, jo valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanas obligātā iepirkuma ietvaros vairs netiek piešķirts. Līdz ar to daļa biogāzes staciju darbu pārtrauks vai arī pārorientēsies uz biometāna ražošanu.