Saeimas deputāti gatavojas šīs nedēļas sēdē otrajā lasījumā skatīt iesniegtos priekšlikumus “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumā”. Tas paredz, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome saņemtu 40 miljonus eiro par ebreju kopienai pirms Otrā pasaules kara piederējušiem īpašumiem.

Saeimas atbildīgā komisija neatbalstīja vairākus priekšlikumus, piemēram, paredzēt finansējumu arī ar romu tautības biedrībai, latviešu Par šiem jautājumiem vēl sagaidāmas kaismīgas debates, savukārt galīgajā lasījumā esot sagaidāmi juridiski precizējumi nevis jauni priekšlikumi pēc būtības. Skaidrojam, kā varētu noslēgties diskusijas par ebreju kopienai kara laika represiju tā izdarīto zaudējumu kompensēšanu.

Ebreju zaudēto īpašumu jautājumu jau otro reizi šī sasaukuma laikā aktualizējusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!". Valdības veidošanas laikā tās pārstāvji panāca holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienas īpašuma kompensācijas iekļaušanu frakciju sadarbības līgumā. Tas ir viens no pieciem jautājumiem, par ko frakcijas var balsot atšķirīgi. Pirmajā reizē tas līdz skatīšanai Saeimā nenonāca atbalsta trūkuma dēļ. Šobrīd par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta, finanšu un nodokļu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars teic, ka ir pienācis laiks šo jautājumu atrisināt.

Saeima jau pirms dažiem gadiem atbalstīja piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Pieci minētie īpašumi pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Padomi vada Rietumu bankas akcionārs Arkādijs Suharenko un viņa vietnieks ir uzņēmējs un „Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda” vadītājs Dmitrijs Krupņikovs. Padome aktualizējusi jautājumu par nenoslēgto atlīdzības jautājumu, taču vairs neprasa atdot īpašumus. Tā vietā likumprojektā lūdz 40 miljonus eiro atlīdzību par īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederējuši ebreju organizācijām. Saeimai piekrītot šī finansējuma izmaksai, process būšot stingri reglamentēts un pārskatāms, uzsver Bondars.

Šim līdzīgs likumprojekts pirmoreiz veidots jau 2005. gadā. Pašlaik piedāvātie aprēķini tapuši, vadoties pēc kādreiz ebreju kopienai Latvijā piederējušu 247 nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības 2018. gada nogalē. Tie esot teju 48 miljoni eiro, kas likumprojektā noapaļoti līdz 40 miljoniem eiro. Šo summu lūgts izmaksāt no 2023. līdz 2032. gadam pa 4 miljoniem eiro gadā. Likumprojekts paredz, ka no valsts budžeta paredzētos līdzekļus lielākoties izmantotu Latvijā, nelielu daļu paredzot ārzemniekiem, kuri cietuši no holokausta Latvijas teritorijā, stāsta "Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda" vadītājs Dmitrijs Krupņikovs.