Vašingtonā 11. jūlija vakarā ir noslēdzies NATO valstu līderu samits. Noslēguma paziņojumā tika apstiprināts, ka Ukrainas tuvināšanās aliansei ir neatgriezeniska. Tomēr, kā bija gaidāms, ielūguma vēstuli šai valstij NATO sabiedrotie vēl nav gatavi sniegt. Turpinās arī progress Baltijas valstu drošības stiprināšanā.

Latviju šajā samitā pārstāvēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Uz sarunu Vašingtonā viņu aicināja mūsu korespondents Artjoms Konohovs.

Samits tuvojas noslēgumam, mēs tiekamies Vašingtonā, samita norises vietā. Vakar jūs sacījāt, ka Baltijai ir gaidāmi labi lēmumi. Pastāstiet vairāk, kas, jūsuprāt, ir šie labie lēmumi, kas ir apstiprināti?

Edgars Rinkēvičs: Viss, kas skar tās iniciatīvas, kas stiprina gaisa telpas aizsardzību, pretgaisa aizsardzību, viss, kas attiecas uz nepieciešamo pilnvaru apjomu NATO bruņoto spēku komandierim Eiropā. Tur gan jāsaka, ka, teiksim, tā diskusija, varbūt Latvijā bija vairāk izteikta nekā ārpus Latvijas par piektā panta piemērojamību no pirmās sekundes, pirmās minūtes. Jautājumu loks, kas skar, neapšaubāmi, arī Zviedrijas un Somijas integrāciju - un mums tā ir būtiska lieta - NATO komanda struktūrās. Tur gan arī diskusija vēl turpināsies, jo to nevar panākt ar vienu lēmumu vienas dienas laikā. Tā ir komandvadības sistēmas pārveide. Tās ir tās lietas, kas iet uz priekšu.

Protams, ka mums ir arī ļoti svarīgi tas, ka arī vakar šajā slēgtajā pirmajā sesijā vēl vairākas valstis paziņoja, ka tās iet uz 2%, vairākas valstis paziņoja, ka tās iet virs 2% aizsardzībai, kas pēc būtības apliecina to, ka Eiropas sabiedrotie - un ne tikai Eiropas sabiedrotie - arvien nopietnāk uztver visus šos draudus un ka aizsardzības izdevumi tiek palielināti, tiks palielināti. Stratēģiski tas ir būtiski arī, kaut vai ņemot vērā to, ka mēs šobrīd atrodamies Amerikas Savienotajās Valstīs, kur diskusija, ka Eiropa nedara pietiekami savai aizsardzībai un tāpēc diez vai Amerikai vajadzētu tik ļoti iegulties, ir aktuāla.

Tas, ka 23 NATO dalībvalstis no 32 atvēl aizsardzībai 2%, šķiet, vakar NATO ģenerālsekretārs teica, ka piecas jau ir virs 3%, starp citu, Latvijā arī šobrīd ar 3,17% - tas gan ir papildu ieguldījumi mūsu aizsardzībā, ko valdība lēma pavisam nesen, gan arī, protams, daļēji tas saistās ar ekonomikas attīstību, jo varbūt iekšzemes kopprodukts neattīstās tik labi, kā mēs to gribētu, bet realitāte šobrīd ir tāda, ka mēs esam tajā jau 3% kopā. Tās ir tās labās ziņas.

Eksperti, ar kuriem esmu runājis, saka, ka NATO šobrīd notiek evolūcija, bet, ņemot vērā tos apdraudējumus, kas ir pasaulē - ne tikai Krievija, bet arī Ķīna, Irāna, Ziemeļkoreja - ka būtu jābūt lēcienam, jābūt straujākai kopējai attīstībai, nerunājot par Baltiju, bet kopumā, un šī lēciena kritiķiem pietrūkst.