Edmunda Jansona filmu ''Goda sardze'' Latvijā varēs redzēt "LIelā Kristapa" laikā

Festivālu dzīvi turpina Edmunda Jansona jaunākā animācijas filma "Goda sardze". Šobrīd filmu izrāda tradīcijām bagātais Klermonferānas īsfilmu festivāls Francijā, kur filma iekļauta starptautiskā konkursa programmā. Latvijā savukārt to izrādīs nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" laikā februāra nogalē. Filma izvirzīta četrām "Lielā Kristapa" balvām.

Edmunda Jansona filmas dalība Klermonferānas īsfilmu festivāla konkursa programmā jau vien ir augsts novērtējums, jo eksperti filmu atlasīja no ļoti liela pieteikumu skaita. Kopumā bija vairāk nekā 6000 pieteikumu, no kuriem atlasīja 80 dažādu žanru īsfilmu, un to vidū, tikai 16 animācijas filmu, kuru skaitā arī - Edmunda Jansona veikumu.

Režisors pēc divu gadu pārtraukuma atkal piedzīvojis īstenu festivāla atmosfēru, jo Francijā gandrīz visi festivāla notikumi norit klātienē, jau līdzīgi pirms pandēmijas laikam.

Edmunds Jansons cer, ka februāra nogalē beidzot izdosies sastapties arī ar Latvijas skatītājiem, kad filmu iecerēts rādīt nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" laikā. Tā izvirzīta balvām četrās kategorijās.

Kā jau vēsta nosaukums, filmas centrā arī ir goda sardze – karavīri, kas stāv sardzē pie savas valsts vēsturiskā simbola. Filmā nav uzsvērta kāda konkrēta vieta, bet goda sardze ir kā vispārināts tēls, ko režisors uzskata par ietilpīgu zīmi, lai runātu par aktuāliem jautājumiem vairākos virzienos.

Viens no jautājumiem viņā sarosījies pirms aptuveni septiņiem gadiem saistībā ar Krimas aneksiju un ģeopolitiskās situācijas sašūpošanos, un tas arī bijis pirmais impulss filmas tapšanai.

Filmā goda sardzes rituālu izjauc dabas katastrofa. Viens no karavīriem, kas sargā pieminekli, aizbēg, kamēr otrs paliek savā postenī, ignorējot apdraudējumu. Lai arī filmas vēstījums izklausās nopietns, filma ir uzņemta vieglā, asprātīgā stilā, tai ir tīrs attēls ar nedaudzām krāsām, arī tēli ir vienkārši un stilizēti.

Goda sardzē stāvošie karavīri redzami kādas pilsētas centrā pie milzīga monumenta, kura atveidošanā Edmunds Jansons talkā ņēmis Sergeja Eizenšteina zīmējumus.

Tīri profesionāli režisoram šī filma bijis izaicinājums pašam sev, jo viņš uzstādījis mērķi – goda sardzes stāstu izstāstīt bez jebkāda teksta un komentāriem tikai ar nosacītiem vizuāliem elementiem, kustību un skaņu. Skaņa veido nedalāmu veselumu ar filmas stāstu, un svarīga loma tajā ir bungu ritmiem. Ierosmi, kādi tie būs, skaņu režisoram Ģirtam Bišam piespēlējis kāds nejaušs gadījums, kad viņš gājis cauri Esplanādei.

Ģirta Biša veikums novērtēts ar nomināciju Lielajam Kristapam – kategorijā "Labākais skaņu režisors", līdzās tam filma pretendē vēl uz trim balvām – par labāko animācijas filmu, labāko animācijas režiju un labāko filmas mākslinieku.

Filmu Latvijā arī varēs noskatīties Lielā Kristapa laikā, kas sāksies 24.februārī.