Ir tādi autori, kuriem izdodas saskatīt smalkumu ikdienišķās lietās un tikpat smalki un ikdienišķi padarīt šo subjektīvo redzējumu pieejamu lasītājiem. Viens no šādiem autoriem ir dzejnieks Egils Plaudis, kura radošās darbības bagātākais posms iesākas ar 20.gadsimta 60. gadiem. Viņa dzeja veidota pēc romantisma literatūras principa, aprakstot pārmaiņus realitāti un sapņu pasauli. Šīs pārejas ir atraisītas, pat azartiskas, savukārt autora pēdējos krājumos liela nozīme ir pašironijai, groteskai un komikai. Turpinājumā : Svena Kuzmina un Toma Treiberga saruna par Egila Plauža devīto un pēdējo dzejoļu krājumu "Pelnu deja", kas iznācis 1987. gadā.