2023.gada 1.janvārī eirozonas valstu saimei pievienojās 20.valsts – Horvātija. Vien dažas dienas pēc eiro ieviešanas valstī bija novērojams patēriņa cenu kāpums. Tas saniknojis iedzīvotājus, patērētāju aizsardzības organizācijas un valdību. Tiesa, iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai jau iepriekš nav bijis viennozīmīgs. Kāda šobrīd ir situācija Horvātijā, to lūkoja skaidrot kolēģis Rihards Plūme, kurš sazinājās arī ar tur mītošu latvieti.

Jau pirms eiro ieviešanas cilvēku domas par ieguvumiem, pievienojoties eirozonai, bija dalītas, ko uzrādīja arī Eirobarometra aptauja. Atbalstītāju skaits bija nepilni 60%. Skeptiska ir arī tirgotāja Silva Krajačiča.

Tikmēr juvilierizistrādājumu tirgotājs Mario Nokajs sakata ieguvumus.

Daudzi eiro ieviešanu piesauc kā ļoti būtisku arī tādēļ, ka vairāk nekā puse tirdzniecības notiek ar eirozonas valstīm un lielākā daļa tūristu, kas ekonomikā ienes lielu naudu, arī ierodas no eirozonas valstīm. Kā intervijā Latvijas Radio stāsta Māra Hrgetiča, latviete, kas dzimusi Venecuēlā, bet tagad jau daudzus gadus dzīvo Horvātijā, lielākā daļa horvātu atbalsta eiro, pārsvarā jaunieši, bet skeptiski savukārt ir vecāki cilvēki.

Dažas dienas pēc eiro laišanas apgrozībā Horvātijā jau bija manāma plaša neapmierinātība ar jaunāko cenu kāpumu, kas saistīts ar pāreju uz eiro. Cenas Horvātijā kāpa jau pirms tam, un tas notika inflācijas dēļ, kas sasniegusi aptuveni 13%. Bažas par potenciālu cenu kāpumu iedzīvotājiem bija jau iepriekš, atzīst Māra.

Janvāra sākumā daudzi valsts iedzīvotāji ziņoja, ka mazumtirgotāji un pakalpojumu sniedzēji palielinājuši cenas, neskatoties uz iepriekš izteiktajiem valdības un centrālās bankas solījumiem, ka pēc eiro ieviešanas cenas netiks "noapaļotas" uz augšu. Valdība cenu kāpumu nodēvējusi par ļaunprātību un negodīgu peļņas gūšanu. Ekonomikas ministrs Davors Filipovičs izteicies, ka "mazumtirdzniecības tīkli cenas palielinājuši katru mēnesi, un tagad pēc eiro ieviešanas tie atkal cenas kāpina un cenšas apmānīt iedzīvotājus. Taču tas netiks pieļauts, viņš uzsvēra. Martins Evačičs, Horvātijas Darba devēju asociācijas vadītājs ir citāsdomās.

Valdība likusi dienestiem pastiprināt cenu kontroli un aicinājusi tirgotājus atjaunot nepamatoti paaugstinātās cenas 31.decembra līmenī. Māra gan skaidro, ka cenas nebūt nav cēlušās pēkšņi.

Lai gan eiro tagad ir oficiālā valūta Horvātijā, līdz 14.janvārim vēl var izmantot arī kunu. Pierast pie jaunās valūtas gan nav viegli. To saka arī kāda pensionāre tirdziņā.

Latviete Māra atzīst, ka inflācija valstī ir jūtama un pēdējos 12 gados, tostarp pēdējā laikā, cenas ir ievērojami kāpušas un tas nav saistīts tikai ar karu Ukrainā. Kā izceļ Marta, cenu kāpums izjūtams ne tikai pārtikai, bet arī nekustamo īpašumu tirgū. Ņemot vērā to, ka Horvātija ir populārs tūristu galamērķis, pērn valstī vairāk nekā 30% nekustamo īpašumu tika pārdots ārzemniekiem, kas arī ir viens no iemesliem mājokļu cenu kāpumam. Zemākā summa par kvadrātmetru nekustamajā īpašumā Zagrebā svārstās ap 2500 eiro.