Visu pagājušo ziemu daudzās Eiropas valstīs pietrūka dažādu zāļu. Runa ir ne tikai par klepus sīrupu, bet arī par antibiotikām un par medikamentiem pret vēzi. Tādēļ vairākas valstis prasa uzlabot koordināciju un radīt Eiropas solidaritātes sistēmu, lai būtu iespējams savā starpā dalīties ar trūkstošajiem medikamentiem.

Kaut gan tagad joprojām ir vasara, kad cilvēki mazāk slimo ar saaukstēšanos, gripu un citām līdzīgām slimībām, jau pēc pāris mēnešiem laiks kļūs vēsāks. Līdz ar to augs arī pieprasījums pēc tādām zālēm, kā klepus sīrups. Pērn daudzviet Eiropā tas ilgstoši nebija pieejams. Aptiekās trūka arī daudzu citu zāļu. Patērētāju sargi no organizācijas BEUC saka, ka Francijā oficiāli zināmais medikamentu trūkums starp 2008. un 2018. gadu pieauga 20 reizes.

Zāļu trūkums skāra arī Beļģiju. Tādēļ, gatavojoties rudenim, tās veselības ministrs Franks Vandenbruks mudina rast praktiskus risinājumus.

Spānija ir viena no valstīm, kas ir noteikusi fiksētu iepirkuma cenu ražotājiem par vairākiem populāriem patentbrīviem medikamentiem jeb ģeneriķiem. Bet šīs summas bieži vien ir pārāk zemas, lai nosegtu ražošanas paplašināšanas izmaksas. Tādēļ kompānijām vienkārši nav izdevīgi ražot vairāk šādu medikamentu, lai apmierinātu pieprasījumu.

Zāļu trūkumu labi apzinās arī Grieķijas veselības ministra vietnieks Dimitrijs Vartzopuls.

ES veselības komisāre Stella Kirjakidu saka, ka viņas paspārnē tiek veidota pirmā ES brīdinājuma sistēma, kas uzraudzīs un laicīgi ziņos par iespējamo medikamentu trūkumu. Tāpat tiek radīts arī pirmais ES kritiski svarīgu zāļu saraksts. Tajā minēto medikamentu pieejamību uzraudzīs Eiropas Zāļu aģentūra.

Tomēr pastāv šaubas, vai ar to tiešām pietiks, lai izvairītos vai vismaz mazinātu medikamentu trūkumu nākamajā ziemā. Tādēļ komisāre Kirjakidu cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks apstiprināta pavasarī rosinātā farmaceitiskā reforma.

Reforma paredz virkni soļu, lai uzlabotu dažādu zāļu pieejamību Eiropā, tostarp pret retām slimībām, visās 27 valstīs. Eiropas patērētāju sargi apsveic piedāvātos soļus, bet uzskata, ka zāļu kompānijām būtu jāuzliek par pienākumu veidot medikamentu krājumus, kas būtu noderīgi brīžos, kad ir problēmas ar piegāžu ķēdēm.