Nākamā apkures sezona gaidāma vēl pēc vairākiem mēnešiem, tomēr Eiropai jau laikus jādomā par to, kā nodrošināt sevi gāzi gaidāmajai ziemai. Tādēļ Eiropas Komisija šonedēļ izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam. Eiropas uzņēmumi, izmantojot mehānismu „AggregateEU”, varēs reģistrēt savas gāzes iegādes vajadzības, lai sagatavotos kopīgam gāzes iepirkumam ES līmenī.

Jaunais Eiropas Savienības mehānisms ļauj apkopot gāzes pieprasījumu un veikt kopīgu iepirkumu. Tas izveidots kā Eiropas Savienības Enerģijas platformas centrālais komponents, lai atbalstītu bloka centienus atteikties no Krievijas gāzes, aizstājot to ar uzticamākām alternatīvām. Mehānisma mērķis ir nodrošināt pietiekamu gāzes piegādi, vienlaikus samazinot risku, ka uzņēmumi centīsies pārsolīt cits citu pasaules tirgū.

Tagad Eiropas Komisija izsludinājusi pieteikšanos pirmajam kopīgajam iepirkumam. Reģistrētajiem uzņēmumiem vienas nedēļas laikā, proti, līdz 2.maijam, būs jāatbild uz Eiropas Komisijas uzaicinājumu. Līdz šim ir reģistrējušies 76 uzņēmumi, bet citi vēl īsteno reģistrēšanās procesu. Kad uzņēmumi būs iesnieguši savas individuālās prasības, vajadzīgos gāzes apjomus apkopos un izsludinās konkursu pasaules tirgū. Tiklīdz ar Komisijas izveidotā mehānisma palīdzību būs atrasti kolektīvajam Eiropas pieprasījumam atbilstīgi starptautisko gāzes piegādātāju piedāvājumi, iesaistītie uzņēmumi sāks sarunas ar piegādātājiem par gāzes iepirkuma un piegādes līgumu noteikumiem. Pati Komisija šajās sarunās neiesaistīsies. Paredzams, ka pirmie ar šī mehānisma palīdzību īstenotie iepirkuma līgumi tiks noslēgti vēl pirms vasaras sākuma. Eiropas Komisija arī norāda, ka nākamo 12 mēnešu laikā regulāri ik pēc diviem mēnešiem tiks rīkoti turpmāki konkursi.

Vienošanās par gāzes uzglabāšanas un kopīga gāzes iepirkuma mērķrādītājiem tika panākta 2022.gadā, un tā ir ārkārtas pasākums nolūkā reaģēt uz to, ka Krievija energoapgādi izmanto par ieroci, un uz nepieredzētajām enerģijas cenām kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šīs vienošanās mērķis ir samazināt cenu svārstīgumu, nodrošināt drošu un paredzamu energoapgādi un izmantot Eiropas kolektīvo ietekmi tirgū. Lieki piebilst, ka Krievijas gāze no kopīga iepirkuma ir izslēgta. Kā uzsver Eiropas Komisija, kopīgais iepirkums ir svarīgs pagrieziena punkts, kas ļaus Eiropas Savienībai sagatavoties nākamajai ziemai, koordinēti un savlaicīgi uzpildot gāzes krātuves un izmantojot savu kolektīvo ietekmi tirgū, lai ar starptautiskajiem piegādātājiem vienotos par labākām cenām. Kopīga iepirkuma nozīmi uzsvēris arī Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs.

Meklējumi pēc alternatīviem gāzes avotiem turpinās. Piemēram, šonedēļ Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Slovākijas gāzes pārvades sistēmu operatori parakstīja saprašanās memorandu ar Azerbaidžānas naftas kompāniju SOCAR. Bulgārijas prezidents Rumens Radevs pēc memoranda parakstīšanas sacīja, ka Azerbaidžāna ir stratēģisks partneris ne tikai Bulgārijai, bet arī Eiropas Savienībai.

Memoranda mērķis ir palielināt dabasgāzes piegāžu drošību Eiropas Savienībai un Centrāleiropai un Dienvidaustrumeiropai. Memorands parakstīts saskaņā ar Bulgārijas ierosināto un Eiropas Komisijas atbalstīto kopīgo Solidaritātes gredzena (Solidarity ring) iniciatīvu. Iniciatīvas mērķis ir resursu dažādošana. Maršruts ļautu Azerbaidžānai, Turcijai, Bulgārijai, Rumānijai, Ungārijai un Slovākijai pārvietot gāzi no Dienvidkaukāza caur Tueciju tālāk uz Dienvideiropu un ārpus tās.

Eiropas Savienība un Azerbaidžāna pērn jūlijā parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru līdz 2027.gadam Azerbaidžāna dubultotu piegādes Eiropai līdz 20 miljardiem kubikmetru gadā. Tiesa, analītiķi min, ka Azerbaidžānai var būt problēmas šādā termiņā sagādāt Eiropai tik daudz gāzes pa Transanatolijas cauruļvadu caur Turciju. Tāpēc Solidaritātes gredzena iniciatīvas valstīm, ja tās vēlas ievērojamā daudzumā importēt Kaspijas reģiona gāzi, būtu jāatrod vēl citi avoti šī maršruta barošanai. Plaisu varētu aizpildīt, piemēram, Turkmenistāna. Problēmas pastāvot arī ar Turcijas lomu Solidaritātes gredzena projektā. Proti, pastāv bažas, ka Ankara sadarbosies ar Krieviju, lai importētu vairāk gāzes tālākai pārdošanai Eiropā, pārmarķējot to kā Melnās jūras vai Kaspijas gāzi. Analītiķi norāda, ka Eiropas pircējiem nebūtu iespējas izsekot izcelsmei, jo ne Turcija, ne Bulgārija neveic aktīvus pasākumus, lai sniegtu informāciju.