Eiropas Savienība (ES) šogad ir pastiprinājusi rīcību cīņai pret antibiotiku rezistenci, ko uzskata par vienu no galvenajiem apdraudējumiem veselībai. ES ne tikai strādās pie tā, lai samazinātu antibiotiku lietošanu, bet arī stimulēs jaunu antibiotiku radīšanu.

Daudziem no mums ir nācies lietot antibiotikas, lai ārstētu kādas nopietnas veselības kaites. Antibiotikas var glābt cilvēku un arī dzīvnieku dzīvību, taču pēdējos gados arvien skaļāk tiek zvanīta trauksme, ka antibiotiku lietošana ir pārmērīga un bieži vien nepamatota. Tā rezultātā ir attīstījušās pret antibiotikām izturīgas baktērijas.

Aplēses liecina, ka antibiotiku rezistence ik gadu visā pasaulē ir nāves iemesls gandrīz 5 miljoniem cilvēku, bet ES tā izraisa vairāk nekā 35 tūkstošus nāves gadījumu, radot zaudējumus bloka ekonomikai 1,5 miljardu eiro apmērā.

Ja saglabāsies pašreizējā tendence, tad līdz 2050.gadam ik gadu pasaulē no antibiotiku rezistences nomirs 10 miljoni cilvēku, bet ekonomiskie zaudējumi sasniegs 100 triljonus dolāru (93 triljoni eiro).

Pērn ES antibiotiku rezistenci pasludināja par vienu no trim svarīgākajiem pārrobežu veselības apdraudējumiem aiz patogēniem, kuri varētu izraisīt epidēmiju vai pandēmiju, un ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem draudiem un kodoldraudiem, kuri var rasties nejaušas vai tīšas izplatīšanas rezultātā.

Šogad jūnijā ES Padome pieņēma ieteikumu, kā pastiprināt ES rīcību cīņai pret antibiotiku rezistenci. Dokumentā ir nosprausts mērķis līdz 2030.gadam par 20% samazināt antibiotiku izmantošanu cilvēku ārstēšanā, kā arī par 50% samazināt mājlopu ārstēšanai izmantoto antibiotiku pārdošanas apjomu.

Ierosināto pasākumu vidū ir arī nacionālo rīcības plānu uzlabošana, lai palīdzētu īstenot minētos mērķrādītājus un pārraudzītu antibiotiku lietošanu katras dalībvalsts līmenī. Tāpat tiks strādāts pie tā, lai vairotu sabiedrības un cilvēka veselības un veterinārijas nozarēs strādājošo speciālistu izpratni par antibiotiku lietošanu.