Pēdējā laikā daudz tiek runāts par nepieciešamību Eiropas Savienībai nodrošināt lielāku diversifikāciju tirdzniecībā un kļūt pašpietiekamākai. Spēcīga atkarība no viena piegādātāja rada ievērojamus riskus, ko Brisele ir sapratusi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Tagad politiķi kļūst arvien satrauktāki par atkarību no Ķīnas. Šobrīd Eiropas Savienībā turpinās diskusijas par Kritiski svarīgo izejvielu likumu, kas risina bloka apgādi ar tehnoloģiju ražošanai svarīgiem materiāliem.

Elektromobiļu, saules paneļu, viedtālruņu un citu tehnoloģiju ražošanai ir vajadzīgas vairākas kritiski svarīgas izejvielas, no kuru piegādes Eiropas Savienība pašlaik ir atkarīga. Šo izejvielu vidū ir, piemēram, bismuts, bors, kobalts, varš, litijs, titāns un volframs. Šiem materiāliem būs izšķirīga nozīme Eiropas Savienības pārejā uz zaļu un digitālu ekonomiku, un to piegāde ir būtiska bloka ekonomikas noturībai, konkurētspējai tehnoloģijās un stratēģiskajai autonomijai.

Sākoties Krievijas karam pret Ukrainu un Ķīnas tirdzniecības un rūpniecības politikai kļūstot arvien agresīvākai, tādām izejvielām kā kobalts un litijs ir parādījies arī ģeopolitiskais aspekts. Ņemot vērā globālo pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un ekonomikas digitalizāciju, paredzams, ka turpmākajās desmitgadēs pieprasījums pēc šīm stratēģiskajām izejvielām pieaugs vēl straujāk.

Eiropas Savienības apgādi ar tehnoloģiju ražošanai svarīgiem materiāliem risina Kritiski svarīgo izejvielu akts. Likuma mērķis ir veicināt Eiropas Savienības konkurētspēju un autonomiju, samazinot birokrātiju, veicinot inovāciju visā vērtības ķēdē, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus un stimulējot pētniecību, alternatīvu materiālu un videi draudzīgu ieguves un ražošanas metožu izstrādi. Pirms dažām dienām Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par šo likumu, un tagad sāks sarunas ar Padomes prezidentvalsti Spāniju, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā.

Savā nostājā Eiropas Parlamenta deputāti uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt stratēģiskas partnerības starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm attiecībā uz svarīgākajām izejvielām, lai tādējādi dažādotu bloka apgādi — uz vienlīdzīgiem pamatiem un ar ieguvumiem visām pusēm. Viņi vēlas bruģēt ceļu ilgtermiņa partnerattiecībām ar zināšanu un tehnoloģiju nodošanu, apmācību un kvalifikācijas celšanu, lai radītu jaunas darbavietas ar uzlabotiem darba apstākļiem un veicinātu labākus ekoloģiskos standartus partnervalstīs. Kā norāda Žoakims Nunjess de Almeida, Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un rūpniecības ģenerāldirektorāta pārstāvis, ir jāapzinās, ka pilnīgi pašpietiekama Eiropas Savienība nebūs nekad.