Ukrainas bēgļiem uz Igaunijas ekonomiku ir bijusi drīzāk pozitīva ietekme, un saskaņā ar jaunākajiem datiem ukraiņu devums ekonomikā nodokļu un patēriņa veidā pārsniedz sociālo pabalstu un citas finansiālās palīdzības izmaksas. To Igaunijas sabiedriskajiem medijiem norādījuši Igaunijas ekonomisti un amatpersonas. Arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Ukrainas bēgļi dod pozitīvu pienesumu ekonomikai.

No Ukrainas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma izbraukuši miljoniem cilvēku. Daudzi ir apmetušies Ukrainai tuvējās valstīs, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā, Baltijas valstīs un citviet. Lai gan lielākā daļa bēgļu ir sievietes un bērni, kas saņem dažāda veida palīdzību no mītnes valstīm, tomēr, lai ilgstošāk uzturētos valstī, nepieciešams atrast darbu un arī saņemtā nauda tiek tērēta uz vietas. Tas viss dod pienesumu konkrētās valsts ekonomikai. Ukrainas Ekonomikas stratēģijas centra aptaujas dati liecina, ka Eiropas valstīs šī gada vidū bija nodarbināti 25% bēgļu, kas strādāja pilnu slodzi, bet vēl 8% strādāja nepilnu darba laiku. Ņemot vērā prognozes konkrēti par bēgļu integrāciju darba tirgū, Ukrainas Nacionālā banka Čehijā un Polijā līdz 2026.gadam prognozē aptuveni 2% iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Starptautiskā Valūtas fonda eksperti Ukrainas bēgļu īstermiņa fiskālo ietekmi uz Eiropas Savienības valstu ekonomiku novērtējuši aptuveni 30–37 miljardu eiro apmērā, kas ir ap 20% no visa bloka iekšzemes kopprodukta.

Lai gan mazākā skaitā, tomēr Ukrainas bēgļi ir apmetušies arī pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā. No 2022.gada februāra līdz šī gada decembrim Igaunija uzņēma 153 322 bēgļus. Cik no tiem tieši palicis valstī, nav zināms. Speciālisti atzīst, ka lielākā daļa no kara bēgļiem ir sievietes, bērni un pensionāri. Kopš pagājušā gada sākuma Igaunijas valdība Ukrainas kara bēgļu sociālajai aizsardzībai iztērējusi gandrīz 200 miljonus eiro.

Tomēr ukraiņu bēgļiem ir bijusi pozitīva ietekme uz Igaunijas ekonomiku. To Igaunijas sabiedriskajiem medijiem atzīst „Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eamets.