Kopš decembra, Covid-19 otrajā vilnī iestājoties ārkārtas situācijai, grantos, subsīdijās un dīkstāves pabalstos ir izmaksāti 478 miljoni eiro. Nozaru griezumā visvairāk atbalsts sniegts izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādājošajiem. Pēc tam seko mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kā arī māksla, izklaide un atpūta. Pieprasīto atbalstu apjoma ziņā pīķa mēnesis bija marts un pēc tam jau pakāpeniski ik mēnesi dīkstāves pabalstu un subsidēto algu iesniegumu apjoms samazinās.

Skaidrojam, kā eksperti un atbalsta saņēmēji vērtē valsts sniegto finansiālo atbalstu un kā pakāpeniski no atbalsta vajadzētu atteikties.

Otrais posms jeb vilnis, kad sāka izmaksāt valsts atbalstu Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sakās šī gada decembrī līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme stāsta, ka atbalstu ir saņēmuši 76 tūkstoši darba ņēmēju un kopumā granti piešķirti gandrīz desmit tūkstošiem darba devēju.

Visvairāk nauda izmaksāta tieši grantos jeb apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai. Proti, 356 miljono eiro. Algu subsīdijās, kas ir bijis vismazāk populārais atbalsta veids, izmaksāti 21 miljons eiro. Dīkstāves pabalstos izmaksāti 100 miljoni eiro. Atšķirībā no COVID-19 pirmā viļņa, otrajā vilnī atbalsts tiek sniegts arī pašnodarbinātajām personām un atbalsta minimālā summa ir 500 eiro. Kopumā atbalstu saņēmuši 11 tūkstoši pašnodarbināto un izmaksātā summa ir 15 miljoni eiro. Nozaru griezumā visvairāk atbalsts sniegts izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādājošajiem. Otrajā vietā ir mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Trešajā vietā – māksla, izklaide un atpūta. Tam seko arī apstrādes rūpniecība.