Moldovā 20 gadu norisinās diskusijas par valsts iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), taču izšķirošs grūdiens valsts eirointegrācijas procesam bija Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā. Moldovas pašreizējā vadība dalību ES ir nospraudusi par valsts galveno mērķi, uz ko tā soļo raitiem soļiem. Taču Krievija un tās ietekmes aģenti joprojām dara visu, lai Moldova neizrautos no pelēkās zonas, kur tā atrodas kopš neatkarības iegūšanas pirms vairāk nekā 30 gadiem.

Latviju un Moldovu šķir tūkstošiem kilometru, taču abas valstis pusgadsimtu bija daļa no Padomju Savienības, kuras sastāvā tās nelikumīgi iekļāva Otrā pasaules kara laikā. 1991. gadā Latvija un Moldova ieguva neatkarību, kas pavēra jaunas iespējas un arī radīja virkni izaicinājumu. Latvija drīz atzīmēs 20. gadadienu kopš uzņemšanas Eiropas Savienībā (ES), bet viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm Moldova tikai pērn decembrī saņēma uzaicinājumu sākt sarunas par pievienošanos blokam.

Moldovas prezidente Maija Sandu ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam iestāties ES. To īstenot būs sarežģīti, jo valstij ir jāveic vēl virkne reformu, piemēram, tieslietu jomā un korupcijas apkarošanā. Un nopietns šķērslis Moldovas eirointegrācijas ceļā ir separātiskais Piedņestras reģions, kur joprojām atrodas daži tūkstoši Krievijas militārpersonu.

ES vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks neslēpa, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ievērojami paātrināja Moldovas eirointegrācijas procesu.

Optimismu par Moldovas eirointegrācijas procesu vairo tas, ka valstī pie varas ir valdība un prezidente, kas ir apņēmības pilni darīt visu nepieciešamo, lai Moldova pēc iespējas drīzāk kļūtu par pilntiesīgu ES locekli, norādīja Mažeiks.

Moldovā diskusijas par valsts iestāšanos ES notiek kopš aptuveni 2005. gada un Krievija vienmēr ir centusies nepieļaut Moldovas tuvināšanos Eiropai. To apliecināja Maskavas lēmums palielināt gāzes cenu un aizliegt Moldovas vīna importu, kas bija sāpīgi nelielās valsts ekonomikai.