Ar vardarbību nereti asociējas fiziska spēka pielietošana, taču visizplatītākā un tajā pašā laikā visgrūtāk atpazīstamākā vardarbības forma ir tieši emocionālā vardarbība. Tā atšķirībā no konflikta ir ilgstoša un var radīt pat psiholoģiskus traucējumus cietušajam. Nereti gan emocionālā vardarbība var pāraugt pat līdz fiziskā spēka pielietošanai. Jekaterinas stāsts raksturo šo situāciju.

Jekaterina agrāk domāja, ka vardarbība ir tikai nelabvēlīgās ģimenēs, taču tagad, pēc diviem gadiem, saprot, ka tā var piemeklēt ikvienu ģimeni. Viņa gan norāda, ka pie vardarbības nevar vainot tikai vienu cilvēku, jo tur iesaistīti un vainīgi ir abi, tomēr tieši vīrs pret viņu bija emocionāli vardarbīgs.

Jekaterina stāsta, ka viņas vīrs ir impulsīvs gan pozitīvā, gan diemžēl arī negatīvā ziņā. Viņa ar bijušo vīru satikās draugu kompānijā, esot vēl attiecībās tolaik ar citu vīrieti. Viņš bija straujš, tāpēc trīs dienu laikā sieviete varēja pamest iepriekšējās attiecības un jau ievākties pie viņa dzīvoklī. Sievietei likās, ka beidzot ir attiecībās, kurās tiek novērtēta.

Jekaterinas attiecībās bija vai nu tikai „ļoti labi”, vai „ļoti slikti”. Diemžēl „ļoti labi” ātri beidzās.

"Visu laiku bija kaut kādi dīvaini komentāri par manām spējām, piemēram, ka es nestrādāju un kas man vispār par izglītību, kaut vai es esmu maģistrs, bet viņam nav izglītības. Vairākas mazas lietas, kas man lika justies nekomfortabli, bet es pat to nevarēju izsekot. Viņam nepatika, kā es komunicēju ar kādu cilvēku, un viņš uzreiz kļuva greizsirdīgs. Tad es vispār pārtraucu komunicēt ar visiem draugiem vīriešiem, lai viņu lieki nekaitinātu," stāsta Jekaterina.

Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” klīniskā psiholoģe Inese Ruka-Jansone skaidro, ka ietekmēšana, nicinošu piezīmju izteikšana un aizliegšana tikties ar citiem cilvēkiem, ir emocionālā vardarbība. Psiholoģe norāda, ka tādā veidā varmāka cenšas izrādīt savu varu pār otru. Tad cilvēks jūtas viens un neaizsargāts.