Enerģijas cenu kāpums, karš Ukrainā un citi faktori veicina sadārdzinājumu teju visās uzņēmējdarbības nozarēs, un izņēmums nav arī grāmatu izdošana. Pircēji to pamana veikalos, kur grāmatas kļūst aizvien dārgākas. Izdevēji cenu pieaugumu skaidro ar ārējo faktoru ietekmi un sola darīt visu iespējamo, lai cenu kāpums nekļūtu pircējiem kritisks. Vienlaicīgi viņi atzīst, ka šobrīd kaut ko prognozēt uz priekšu ir teju neiespējami.

Kāpēc pieaug grāmatu cenas, kaut arī kopš janvāra tām piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme?

"Mēs redzam, ka līdz ar šo vasaru grāmatas ir palikušas dārgākas. Visi jaunumi, kas nāk iekšā, Latvijā izdotās grāmatas, ko mēs tirgojam, ir par vairākiem eiro dārgākas," savos vērojumos dalās veikala vadītāja Jāņa Rozes grāmatnīcā Kristīne Pīkenena.

Kā pozitīvo Kristīne Pīkenena izceļ to, ka akcijas, kad konkrētas grāmatas var nopirkt par zemāku cenu, grāmatnīca piedāvā regulāri. Tāpat daļai iepriekš izdoto grāmatu cenas kļuva lētākas pēc šī gada janvāra līdz ar PVN likmes samazināšanu. Bieži vien izskan jautājums – kāpēc šogad jaunizdotās grāmatas kļuvušas dārgākas, ja jau grāmatām no 12% uz 5% tika samazināta PVN likme?

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja Renāte Punka skaidro, ka likmes samazināšana bija ļoti nozīmīgs solis, citādi jauno grāmatu cenas būtu vēl daudz satraucošākas. Cenu lēcienam grāmatu izdošanas jomā ir cieša saikne ar pandēmiju, transporta krīzi un vēl citiem ārējiem apstākļiem. Ja pirms pandēmijas, no 2019.gada uz 2020.gadu cenu sadārdzinājums bija tikai 1%, tad no 2020.gada uz 2021.gadu – jau 13%, un arī šogad cenu lēciens turpinās, skaidro Renāte Punka.

Sadārdzinājumu rada vairāku faktoru kopums. To vidū straujais papīra cenu kāpums pasaulē, energoresursu cenu celšanās, kā arī transporta krīze, kas sākās jau pagājušā gada sākumā. Kā skaidro Renāte Punka – liela daļa Latvijas grāmatu tiek veidotas kā kopdrukas ar citu valstu izdevējiem, kas ļauj tās saražot par pieejamāku cenu, taču šīs grāmatas praktiski drukā Tālajos Austrumos un šobrīd to atgādāšana uz Latviju ir vismaz četras reizes dārgāka nekā pirms diviem gadiem.

Lai arī grāmatas Latvijā kļūst dārgākas, tās – pēc Renātes Punkas teiktā – pagaidām ir lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā, un to cena arī neaug tik strauji kā daudzām citām precēm.

Grāmatu cenu celšanos publiskās bibliotēkas izjūt tādējādi, ka lasītāju kļūst vairāk un viņi uz bibliotēku nāk biežāk – atzīst Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita.Tā kā grāmatas kļūst dārgākas, publiskās bibliotēkas par tām atvēlēto budžeta summu var iegādāties mazāku grāmatu skaitu. Bet pēdējos gados labs atspaids no valsts ir Vērtīgo grāmatu iepirkuma programma publiskajām bibliotēkām, ko administrē Nacionālā bibliotēka.

Rīgas Centrālajā bibliotēkā vēlā pēcpusdienā var novērot gana lielu apmeklētāju rosību, cilvēki nāk apmainīt grāmatas, gandrīz visi lasītavas galdi ir aizņemti, cilvēki gan lasa, gan izmanto datorpakalpojumus.

Bet vēl nesen – septembra nogalē – Rīgā notika Eiropas Grāmatizdevēju federācijas sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no 26 valstīm un pieņēma rezolūciju, kas mudina Eiropas valdības atbalstīt grāmatu nozari papīra krīzes laikā.Rezolūcijā teikts, ka Eiropas izdevēji ceļ trauksmi un aicina veikt steidzamus pasākumus, lai mazinātu šīs krīzes ietekmi uz nozari. Eiropa nozarē ir pasaules līdere, kas nodrošina izaugsmi un nodarbinātību, kā arī kultūras un sociālos ieguvumus Eiropai un tās iedzīvotājiem.