Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā bija gandrīz tāds pats kā gadu iepriekš, kad tas sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā Latvijas Radio teica "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" pētījuma autors Rīgas ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Viņaprāt, ēnu ekonomikas apjomu ietekmē uzņēmēju neticība tam, ka adekvāti tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda, korupcijas skandāli un nepietiekami kontroles pasākumi.

Sauka norādīja, ka Latvijā ir pieaugusi ekonomika un palielinājušies ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, taču ēnu ekonomika nemazinās, jo liela daļa ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu vairāk ir „uz papīra”. Progress ir nepietiekams. Galvenā problēma, kā uzskata Sauka, ir aplokšņu algas. Lietuvā un Igaunijā vidējā alga procentos aploksnēs pērn bija 12-14%, bet Latvijā 22,3%. Latvijā gan samazinās ienākumu neuzrādīšanas apjoms.

Arnis Sauka uzskata, ka ar kontroles un sodu palielināšanu vien būs par maz, un bez nodokļu sloga mazināšanas darbaspēkam neiztiks.

Viņš prognozē, ka Covid-19 radītā krīze ietekmēs arī ēnu ekonomikas apjomu – tas tuvākajos gados Latvijā visticamāk augs.