''Manai sirdij vienmēr īpaši tuva bijusi tieši Svētā Jēkaba katedrāles ērģeļu skaņa,'' atzīst ērģelnieks Jānis Karpovičs. Šo skaņu viņš iemīlēja jau agrā bērnībā, kad nāca mammai līdzi uz baznīcu, un tagad viņam ar to ir visciešākās attiecības, jo viņš pats šobrīd ir Jēkaba katedrāles ērģelnieks.

Esot baznīcā, Jānis Karpovičs ērģeles aicina neuztvert tikai kā pašsaprotamu fonu, bet ieklausīties vērīgāk to skanējumā, jo instruments ir izcilā meistara Emīla Martina darinājums. Martinam kopumā ir ļoti nozīmīga loma mūsu kultūrvēsturē, tikai viņa veikums pagaidām ir pārāk maz novērtēts un izcelts – uzskata Jānis Karpovičs.

Ar ērģelnieku Jāni Karpoviču tiekamies pie Svētā Jēkaba katedrāles. Viņš ierodas precīzi brīdī, kad tikko beidz zvanīt turpat blakus esošās Marijas Magdalēnas baznīcas zvani. Dodamies pa kāpnēm uz ērģeļu balkonu. Ir agra pēcpusdiena. Baznīca šajā laikā ir neierasti tukša, bet ne klusa, jo tur joprojām ļoti aktīvi norit remontdarbi. Ērģelnieks vispirms aizved uz iespējami klusāko vietu sarunai un pēc tam apsola mazliet arī pademonstrēt ērģeļu skaņu, kas ir viens no galvenajiem mūsu sarunas iemesliem:

''Tas, kas mani fascinē pie šī instrumenta, ka tam ir ārkārtīgi spilgta, spēcīga intonācija, jo jāņem vērā fakts, ka šis ir romantiska tipa instruments, tas nav ne baroka, ne franču simfoniskais. Šie instrumenti, ko veidojis Emīls Martins, krasi atšķiras arī no šiem te sava laika Valkera un Zauera instrumentiem. Jāteic, ka Martins tik lielu vērību laikam nepievērsa lielumam un gigantiskumam, bet ļoti meistarīgi izveidojot intonāciju un reģistru kombināciju, panāca maksimālu efektu,'' stāsta Jānis Karpovičs.

Jānis Karpovičs uzskata, lai arī mēs pelnīti daudzinām unikālās Rīgas Doma ērģeles, slavenās vācu firmas "Walker" veikumu, tomēr dažkārt varbūt par daudz ēnā paliek citi meistardarbi, to vidū Emīla Martina darinātie instrumenti, kurš pie tam ir pašmāju ērģeļbūves meistars.

Emīla Martina personas nozīmību Jānis Karpovičs vēl jo dziļāk apjautis tādēļ, ka pavisma nesen aizstāvējis maģistra darbu, kas veltīts Martinam un viņa devumam.

Jā, Martina instrumenti ir daudz mazāki par gigantiskajām Rīgas Doma vai, piemēram, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģelēm, taču – kā uzsver Jānis Karpovičs – ar savu mazumu Martins pratis panākt maksimālu efektu.

Šobrīd zināmi 14 viņa darinātie instrumenti, kas atrodas baznīcās dažādās Latvijas vietās, vislielākais no tiem Jēkaba katedrālē.