Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ apmeklē Kanādu un ASV, lai ar šo valstu līderiem apspriestu turpmāku palīdzības sniegšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Taču vēl viens svarīgs iemesls Leienas vizītei ir Eiropas Savienības (ES) nepieciešamība pēc retzemju metāliem, lai varētu īstenot bloka pasludināto zaļo pāreju.

Karš Ukrainā piespieda ES samazināt milzīgo atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem un veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu pašu mājās. Taču šī mērķa īstenošanai būs nepieciešami tādi kritiski svarīgi retzemju metāli kā, piemēram, litijs, kobalts, niķelis un pallādijs. Retzemju metāliem ir raksturīga augsta strāvas vadītspēja, vāja reakcija ar citiem ķīmiskajiem elementiem, kas tiem ļauj, piemēram, ilgstoši nerūsēt, kā arī citas svarīgas īpašības, kuru dēļ bez tiem nevar iztikt saules paneļos, vēja turbīnās, elektroautomobiļu baterijās un viedtālruņos.

Eiropa pašlaik ir ļoti atkarīga no kritiski svarīgo izejmateriālu importa. Piemēram, Ķīna piegādā aptuveni 98% ES izmantotos retzemju elementus. Lai mazinātu atkarību no citu valstu piegādātajām izejvielām, EK 2020. gadā nāca klajā ar apjomīgu rīcības plānu, kas paredz gan palielināt kritiski svarīgo izejmateriālu, tostarp retzemju metālu, ieguvi Eiropā, gan uzlabot vecas elektrotehnikas pārstrādi.

Taču arī turpmāk ES nevarēs pilnībā iztikt bez kritisko izejvielu importa no citām valstīm, lai varētu apgādāt sevi ar augstajām tehnoloģijām, kuras ir svarīgas pārejai uz zaļāku ekonomiku, šonedēļ paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Leiena šonedēļ viesojās Kanādā, kuras rīcībā ir vienas no pasaulē lielākajām zināmajām retzemju elementu rezervēm. Leiena pēc tikšanās ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo sacīja, ka Kanāda var palīdzēt Eiropai samazināt atkarību no Ķīnas retzemju metālu importa. „Eiropa vēlas sadarboties ar uzticamiem partneriem, kāda ir arī Kanāda - vienīgā valsts ziemeļu puslodē, kur iegūst visas izejvielas, kas ir nepieciešamas litija jonu akumulatoru ražošanai. Jums ir liela pieredze ieguves un apstrādes jomā. Un mēs zinām, cik lielu nozīmi jūs piešķirat darba tiesībām, vides aizsardzībai un cieņai pret vietējām kopienām. 2021. gadā mēs uzsākām sadarbību kritisko izejvielu jomā. Tā jau nes augļus. Tagad ir pienācis laiks to pārcelt nākamajā līmenī. Balstīsimies uz lielisko sadarbību starp mums un mūsu uzņēmumiem,” teica Leiena.

ES un Kanādas sadarbībai kritisko izejvielu jomā pērn sekoja arī Vācijas autorūpniecības milži „Volkswagen” un „Mercedes Benz”, kuri turpmāk lielu daļu no nepieciešamajiem retzemju metāliem iegādāsies no Kanādas. Savukārt Beļģijas uzņēmums „Umicore”, kas specializējas dārgmetālu attīrīšanā un pārstrādē, plāno izveidot akumulatoru materiālu ražotni Ontario provincē Kanādā.

Leienas vizītes laikā Trudo paziņoja, ka Kanāda ir noslēgusi jaunu vienošanos ar ES par zaļā jeb atjaunīgā ūdeņraža piegādi blokam.

Vienošanās ir būtiska, lai varētu īstenot EK apņemšanos panākt, ka 2030.gadā ES spēj saražot 10 miljonus tonnu zaļā ūdeņraža un importēt tik pat daudz šīs degvielas.