Prestiža vai reputācijas apsvērumu dēļ daudzi jaunieši dod priekšroku iegūt universitātes grādu, nevis izvēlas tehniskāku profesionālo apmācību. Nereti jauniešus uz to mudina arī viņu ģimenes. Tomēr dažās profesijās ļoti trūkst darbinieku. Saskaņā ar Eiropas profesionālās izglītības attīstības centra teikto, prasmju trūkums rada īpašas bažas, jo īpaši tad, ja ir augsts bezdarbs. Šo situāciju aplūkoja raidorganizāciju tīkla "Euranet plus" žurnālisti, kas apkopoja viedokļus vairākās Eiropas valstīs.

Kā norāda Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs, īpašs darbinieku trūkums izjūtams informācijas tehnoloģiju sektorā, jo gandrīz katrā ekonomikas nozarē šo profesionāļu prasmes ir nepieciešamas. Centrs norāda, ka visās dalībvalstīs, izņemot Somiju, trūkst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālisti. Turklāt arvien vairāk tiek pieprasīts viss, kas saistīts ar kiberdrošību vai cilvēkiem, kuri spēj rīkoties ar nākotnes tehnoloģijām. Un darbavietas nozarēs, kas saistītas ar mākslīgo intelektu, nākamajās desmitgadēs turpinās attīstīties.

Kāpēc profesionālā izglītība nav tik populāra? Iespējams, tas ir bijis prestiža jautājums, piemēram, tāpēc, ka daudzi darbi tiek uzskatīti par „netīriem”. Vismaz tā to redz Aleksandrs Sladojevičs, Slovēnijas Profesionālās izglītības institūta Starptautiskās sadarbības centra vadītājs.

Rezultātā daudzas profesijas nespēj darba tirgū atrast sev piemērotu profesionālo profilu. Šis jautājums Eiropas Savienībā kļūst arvien aktuālāks, par ko liecina fakts, ka šis gads ir „Eiropas prasmju gads”.

Kā žurnālistiem Lietuvā atzina jaunā uzņēmēja un dizainere Rūta Vielaviče, viņa izvēlējusies par labu tieši profesionālajai apmācībai, jo profesionālu prasmju papildināšanā saskatījusi lielāku praktisku ieguvumu, nekā bakalaura grāda iegūšanā. Studijas augstskolā arī liktu ievērojami pakārtot darba un ikdienas ritmu.

Bijušais Portugāles izglītības un zinātnes ministrs Nuno Krato skaidro, ka labāka sadarbība starp skolām un uzņēmumiem vajadzību un prasmju jautājumos ļautu profesionālajās studijās piedāvāt saturu, kas ir atbilstošāks uzņēmējdarbības sektoru vajadzībām.

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka daudzās nozarēs, kurām jauniešus apmāca profesionālās izglītības iestādēs, trūkst darbaspēka, darba meklētājiem ir spēcīgākas pozīcijas darba intervijās. To beļģu žurnālistiem uzsver jaunais elektromehāniķis Maikijs de Veiders.

Veiders skaidro, ka darba intervija, protams, joprojām ir neatņemama sastāvdaļa darbavietas iegūšanā. Dara devējam joprojām ir jāpierāda sava vērtība. Taču ierobežojumu ir daudz mazāk, jo darba ņēmējam ir spēcīgāka pozīcija sarunās par savu algu un iespējams izvirzīt arī citus nosacījumus, jo ir redzams, ka darba devējam jūs esat nepieciešams.