Eiropas Savienība (ES) norāda, ka klimata pārmaiņas un vides degradācija rada riskus mieram, drošībai un aizsardzībai. Gan blokā, gan ārpus tā. Tādēļ Eiropas Komisija nolēmusi pievērsties šiem riskiem, piedāvājot jaunu perspektīvu un Eiropas Savienības satvaru, kā risināt šīs problēmas.

Ekstrēmi klimatiskie apstākļi, temperatūras un jūras līmeņa kāpums, pārtuksnešošanās, ūdens trūkums, draudi biodaudzveidībai un vides piesārņojums apdraud visas cilvēces veselību un labklājību. Tas var izraisīt lielāku piespiedu pārvietošanos, migrācijas plūsmas, pandēmijas, sociālos nemierus, nestabilitāti un pat konfliktus. Arī Eiropas bruņotie spēki klimata pārmaiņu dēļ saskaras ar mainīgiem un sarežģītiem darbības apstākļiem. Šie jaunie draudi jau ir pamudinājuši sabiedrotos un partnerus atjaunināt savas rīcībpolitikas. Par riskiem domām arī Eiropas Savienība, tādēļ Eiropas Komisija un augstais pārstāvis ārlietās un drošībā Žuzeps Borels pieņēmuši kopīgu paziņojumu problēmu risināšanai. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermans norādīja, ka klimata pārmaiņu un vides degradācijas radītie drošības riski ir plaši.

Komisija skaidro, ka jau tagad tiek ietekmēta arī pārtikas ražošanas drošība. Samazinās svarīgu kultūraugu ražību un palielinās risku, ka lielas ražotājvalstis vienlaikus piedzīvos sliktu ražu. Eiropas Komisija norāda, ka klimata un vides faktoru izraisītu nestabilitāti un resursu trūkumu savā labā var aktīvi izmantot bruņoti grupējumi un organizētās noziedzības tīkli, korumpēti vai autoritāri režīmi un citas puses, cita starpā arī pastrādājot noziegumus pret vidi. Un tie šobrīd jau to dara. Pret vidi vērsti noziegumi jau ir kļuvuši par ceturto lielāko globālās noziedzības nozari, turklāt kaitniecības apmēri aizvien pieaug, tā vēl saasinot vides krīzi. Timmermanss norādīja arī uz mēģinājumiem kontrolēt un ietekmēt dalībvalstu ekonomikas drošību.

Eiropas Komisijas paziņojumā izvirzītas četras galvenās prioritātes, lai risinātu problēmas. Pirmā no tām ir plānošanas, lēmumu pieņemšanas un īstenošanas stiprināšana, izmantojot uzticamu un pieejamu uz pierādījumiem balstītu klimata un drošības kopsakara analīzi. Otrā paredz reakciju uz klimata un drošības izaicinājumiem realizēt Eiropas Savienības ārējā darbībā, cita starpā klimata un drošības kopsakaru integrējot reģionālā un valsts līmeņa konfliktu analīzē. Trešā paredz pastiprināt dalībvalstu civilo un militāro operāciju un infrastruktūras klimatadaptācijas un klimatmitigācijas pasākumus, lai samazinātu izmaksas un oglekļa pēdu. Proti, Eiropas Komisija norāda, ka Eiropas bruņotajiem spēkiem ir reāli jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un atkarība no fosilajām degvielām, vienlaikus pakāpeniski apgūstot zaļo enerģiju. Tomēr tas nedrīkst notikt uz operacionālo spēju un ar aizsardzību saistītās kritiskās infrastruktūras noturības rēķina. Visbeidzot, ceturtā prioritāte paredz nostiprināt starptautiskās partnerības daudzpusējos forumos un ar tādiem partneriem kā NATO saskaņā ar Eiropas Savienības klimata pārmaiņu un vides dienaskārtību.

Lai visas šīs prioritātes īstenotu, Eiropas Savienība veiks aptuveni 30 darbības. Piemēram, Eiropas Savienības Satelītcentrā izveidos klimata un vides drošības datu un analīzes mezglu. Savukārt Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās iecels konsultantus vides jautājumos. Valstu un Eiropas Savienības līmenī plānots izveidot apmācības platformas. Tāpat paredzēts rūpīgi izanalizēt un izpētīt saistītas rīcībpolitikas un darbības, it sevišķi neaizsargātos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, Sāhelā vai Arktikā.