Šajā lomā esmu ielikusi visu gadu gaitā sakrāto – tā par Mātes lomu izrādē "Ugunsseja" saka Nacionālā teātra aktrise Evija Krūze. Šo lomu viņa raksturo kā izaicinājumu, kā dueli ar sevi un skatītāju, un tieši pēc šādiem darbiem visvairāk alkst viņas sirds. Par Mātes lomu Evija Krūze nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kā Gada aktrise otrā plāna lomā. Šonedēļ par šo veikumu viņa izpelnījās arī Nacionālā teātra ceļojošo balvu – Elzas Radziņas kulonu.

 

Apsveicu jūs ar Elzas Radziņas balvu! Šobrīd man ir iespēja to redzēt tuvplānā, tā ir ļoti grezna, skaista! Bet tas lielākais skaistums, šķiet, ir tieši kolēģu novērtējums, jo viņi jau jūs pazīst vislabāk?

Evija Krūze: Jā, tā, iespējams, ir pat tāda patiesāka atzinība. Jo no malas kritiķi vai skatītāji nezina aizkulises, kā kura loma top, kā kurš cilvēks strādā. Viņi novērtē tikai to, vai viņiem šis aktieris patīk vai nē. Bet kolēģi zina, kā mums ir vienam ar otru kopā strādāt, kurš vairāk strādā, kurš izliek sevi visu lomā, kurš savukārt vairāk izdomā atpūsties un virspusējāk attiecas, to mēs visu zinām. Līdz ar to ir tāds prieks, ka tieši kolēģi ir tie, kas ir atzinuši, ka pagājušajā sezonā ir paveikts daudz un ir labi strādāts.

Jā, "Ugunssejas" mātes loma… Man vispār sanāca tāda māšu sezona. Esmu pārgājusi uz mātēm, bet mātes nav vienkāršas mātes, arī mātes var nospēlēt tā, ka visiem mute vaļā! Tā kā jūtos ļoti lepna!

Esmu dzirdējusi, ka Elzas Radziņas kulons ir mazliet tādas mistikas apdvests… Tas mēdz brīnumaini pazust un atkal atrasties. Tāpat ir versijas, vai tajā iestrādātais akmens ir dūmu topāzs vai onikss… Cik daudz jums par to ir zināms?

Evija Krūze: Praktiski nekas. Es neesmu sekojusi līdzi šiem stāstiem. Es tikai katru gadu redzu, kam tiek šis kulons, un neesmu tā izteikti gaidījusi, lai tas tiek tieši man. Arī šogad man tas bija pārsteigums, tāpēc neesmu izzinājusi neko vairāk. Bet domāju, ka tagad man būs jāpievēršas šī kulona vēstures izzināšanai, ja jau tas ir nonācis pie manis.

Jums ir bijis arī Veltas Līnes gredzens, tagad šī rota. Vai aktieri tās arī patiešām nēsā?

Evija Krūze: Es neesmu cilvēks, kas vispār rotas nēsā. Man ir labi ja viens gredzens. Bet šādu kulonu es varētu uzlikt tikai ļoti īpašos gadījumos pie vakarkleitas.

Piemēram "Spēlmaņu naktī"?

Evija Krūze: Jā, uz "Spēlmaņu nakti" es pat varētu kā talismanu paņemt līdzi, ja ne uzvilkt, tad paņemt līdzi, lai tas mani sargā un piespēlē man veiksmi.

Jā, jo jūs "Spēlmaņu nakts" balvai arī esat izvirzīta tieši par lomu "Ugunssejā". Cik jums pašai šī loma nozīmīga, tuva?

Evija Krūze: Es domāju, ka šajā lomā esmu ielikusi to, ko es esmu gadu gaitā sakrājusi sevī. Prasmes, iemaņas, profesionalitāti. Māšu lomas šajā sezonā man aktīvi parādījās. Un līdz ar to tas nebija pierasti, kā tās spēlēt. Es tiešām ļoti daudz analizēju, būros, viena pati mājās sēdēju un fantazēju, kā visu darīt.

Man ļoti liels prieks, ka ar Henriju Arāju iznāca strādāt, jo, tieši ar jaunajiem strādājot, var rasties tā degsme, ko viņi ar savu jaunību pielipina, ka tu arī vari skriet un darīt, un katru brīvu minūtīti domāt tikai par darbu, kā kaut ko labāk un vairāk izdarīt.

Sanāca tā, ka bija diezgan daudz laika šo otrā plāna lomu dažbrīd pārvērst par pirmā plāna lomu. Mēs visu laiku visi esam uz skatuves. Mums bija ļoti brīnišķīgi mēģinājuma procesi tieši ar Uldi Anži, mēs varējām viens otru vairāk iepazīt un jautroties. Jo pats materiāls nav jautrs, tas ir diezgan melns, un lai kaut kā tiktu pāri tai melnajai enerģijai, mēs to spējām pārvērst par patīkamu procesu. Un ja mēģinājumu process ir bijis tāds īpašs, patīkams, ļoti darbīgs, tad vienmēr rezultāts spēlējot, būs gandarījums. Tu iesi ar prieku spēlēt. Šajā izrādē tas ir arī kā izaicinājums, jo tajā es vienmēr jūtos tādā kā duelī ar skatītāju, ar sevi, ar partneriem. Izaicinājums – vai sapratīs, nesapratīs, vai pieņems vai nepieņems? Tieši pēc šāda tipa izrādēm ļoti alkst mana sirds, jo tad ir iespēja eksperimentēt, visas slūžas laist vaļā, kaut ko jaunu pamēģināt.

Jā, bet kopumā es šo apbalvojumu uztveru kā visu savu gadu darbu Nacionālajā teātrī, jo ir bijis daudz skaistu lomu, un tad tā ir tikai tāda zvaigžņu sakritība, kāpēc tieši šajā brīdī ierauga tevi.