28. novembra vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savas valsts prestižāko mediju balvu saņēma Francijas žurnālisti. Pētnieciskās žurnālistikas celmlauzis Albērs Londrs (Albert Londres) kļuva pazīstams 1.Pasaules kara laikā, bet viņa vārdā nosaukto godalgu pirmoreiz pasniedza pirms 90 gadiem. Par to vecāka ir tikai Pulicera balva, kurai ir jau 110 gadi. Apbalvošanas ceremonijas dalībnieki – diplomāti un iepriekšējos gados godalgotie franču žurnālisti – Rīgā pieminēja Ukrainas karā kritušos reportierus, kuru vidū ir Frederiks Leklerks Imhofs no Francijas.

No Latvijas Nacionālās bibliotēkas viņi tiešsaistē saslēdzās ar Kijivu, lai Albēra Londra goda balvas pasniegtu Ukrainas žurnālistiem Andrejam Caplienko (Andriy Tsaplienko, "1+1 Media Ukraine") un Servgilai Musajevai (Sergvil Musaieva, "Ukrainska Pravda").

Arī tradicionālo Londra balvu franču žurnālistiem audiovuizuālo un drukāto mediju kategorijā šogad saņēma Ukrainai veltīti darbi – Aleksandras Žusē un Ksenijas Boļšakovas pētījums par Krievijas armijas algotņiem, tā dēvēto Vāgnera grupu, un "Le Figaro" žurnālistes Margo Bennas reportāžas no Ukrainas. Grāmatu kategorijā gan uzvarēja Viktora Kastenē darbs "Kaprači" , kurā atklātas sistēmiskas problēmas Francijas veco ļaužu namos.

Kāpēc Londra balvu šogad pasniedz Latvijā un ko Francijā domā par mūsu valsti, stāsta žūrijas priekšsēdētājs, bijušais žurnālists Ervē Brusini (Herve Brusini). Saruna risinājās angļu, franču un latviešu valodā, vispirms uzdodot tradicionālo jautājumu: vai esat Latvijā pirmoreiz?