Ukraina un Moldova ar nepacietību gaida oficiālu sarunu uzsākšanu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Iespējams, ka 27 pašreizējo dalībvalstu vadītāji šo lēmumu varētu pieņemt jau pēc pāris nedēļām gaidāmajā samitā. Daudzi Ukrainā raugās uz Eiropas Savienību (ES) ar lielām cerībām. Tomēr, kā pierāda Balkānu valstu pieredze, iestāšanās process mēdz būt ilgs un sarežģīts. Tas ir arī laiks, kad sabiedrībā var notikt būtiskas pārmaiņas, tostarp arī veidojot iekļaujošu vidi.

Tādēļ mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs nesen uz sarunu aicināja trīs sieviešu tiesību aktīvistes no Ukrainas, Ziemeļmaķedonijas un Kosovas, lai saprastu kā viņas raugās uz savas valsts un sabiedrības ceļu pretī dalībai Eiropas Savienībā.

Dalība Eiropas Savienībā ir daudzu ukraiņu sapnis. Viņu vidū arī Marta Čumalo no Ļvivas. Viņa ir vadītājas vietniece nevalstiskajā organizācijā „Sieviešu perspektīvas centrs”.

„Mēs esam noguruši. Daudziem ir depresija un trauksme. Tas ir ļoti smagi, daudziem mūsu sabiedrībā tagad ir garīgās veselības problēmas, jo šis lielais iebrukums turpinās jau divus gadus. Ir grūti tam visam iet cauri. Bet mums patiešām palīdz doma, ka kādu dienu, - jā, tas nebūs rīt, bet kādu dienu mēs varēsim elpot brīvi un dzīvot bez visām šīm konservatīvajām lietām.”

Mūsu saruna notiek Eiropas Parlamentā. Čumalo kopā ar vairāk nekā 20 aktīvistēm no dažādām valstīm ir atbraukusi uz Briseli, lai runātu par situāciju sieviešu un minoritāšu tiesību jomā. Viņas ir sapulcinājusi Zviedrijas nevalstiskā organizācija „Sieviete sievietei”.

Ja Ukrainas ceļš uz dalību Eiropas Savienībā vēl tikai sākas, tad Ziemeļmaķedonija mēģina to panākt jau vairākus gadus. Vispirms sarunu sākšanu bloķēja Grieķija, kas pieprasīja mainīt valsts nosaukumu. Kad tas tika atrisināts, tad savus šķēršļus sāka likt Bulgārija, kas pašlaik pieprasa grozīt Ziemeļmaķedonijas konstitūciju un pieminēt tajā etniskos bulgārus, kuri dzīvo šajā valstī.

Tādēļ, kā saka nevalstiskās organizācijas „Marginalizēto koalīcija” izpilddirektore Irēna Cvetkovika, šobrīd Ziemeļmaķedonijā ir vērojams zināms panīkums.

Stambulas konvencija ir ratificēta gan Ziemeļmaķedonijā, gan Kosovā, gan arī visās citās Rietumbalkānu valstīs, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. Tā ir spēkā arī Moldovā.

Ja runājam par Kosovu, tad šī valsts pagaidām ir atzīta tikai par iespējamo kandidātvalsti. Tas nozīmē, ka Prištinas pievienošanās process vēl būs garš. Progresa trūkums oficiālajās sarunās sarūgtina Valmiru Rašiti no organizācijas „Kosovas sieviešu tīkls”.