2023.gada pirmajās dienās dabasgāzes cenas Eiropā ir samazinājušās. Tam par iemeslu bijuši ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi, kas ir ļāvuši samazināt pieprasījumu pēc gāzes. Tomēr pārlieku lielam optimismam nav vietas, jo ilgtermiņā Eiropai būs jārēķinās ar augstām energoresursu cenām.

Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ pagājušajā gadā Eiropā dabasgāzes cenas sasniedza rekordaugstu līmeni. Ja vēl dažas dienas pirms kara sākuma 24.februārī gāzes cena bija aptuveni 70 eiro par megavatstundu, tad jau martā tā bija pieaugusi līdz gandrīz 350 eiro par megavatstundu. Ļoti augstas dabasgāzes cenas saglabājās līdz pat augustam, jo Krievija ievērojami samazināja gāzes piegādes, bet daudzviet Eiropā valdīja ilgstošs karstums.

Lai iegrožotu cenu kāpumu, Eiropas Savienība īstenoja virkni pasākumu, tostarp, piemērojot dalībvalstīm obligātus dabasgāzes uzglabāšanas nosacījumus un nosakot gāzes patēriņa samazināšanas mērķus.

Jaunā gada sākumā gāzes cena Eiropā sasniedza zemāko līmeni kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. 2.janvārī dabasgāzes cena nedaudz pārsniedza 70 eiro par megavatstundu. Tas bija par 50% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Enerģētikas eksperte Līvija Galarati norādīja uz iemesliem, kāpēc dabasgāzes cena Eiropā ir samazinājusies.

Līdz šim nav piepildījušās pesimistiskās prognozes par to, ka augsto cenu un ierobežoto piegāžu dēļ Eiropas valstīm varētu nākties ieviest bargus energoresursu taupības pasākumus. Enerģētikas tirgus analītiķis Hennings Gloišteins uzslavēja iedzīvotājus un uzņēmumus par centieniem samazināt savu energoresursu patēriņu.

Sinoptiķi prognozē, ka daudzviet Eiropā silti laikapstākļi saglabāsies vēl vairākas nedēļas, kas varētu nozīmēt arī zemāku gāzes cenu. Taču nav izslēgts, ka līdz pavasarim Eiropa piedzīvos arī kādu aukstuma vilni, kas var ievērojami palielināt dabasgāzes patēriņu un arī cenu. Un no šīs ziemas būs atkarīgs arī tas, cik daudz dabasgāzes un par kādu cenu Eiropai vajadzēs iepirkt pirms nākamās apkures sezonas. Tāpēc Līvija Galarati aicina neieslīgt pašapmierinātībā.

Nedēļas sākumā Eiropas dabasgāzes krātuves bija aizpildītas par 83%, kas ir ievērojami vairāk nekā pērn janvārī, kad krātuves bija aizpildītas tikai par 54%. Tas vieš cerības, ka Eiropa būs labāk sagatavojusies nākamai apkures sezonai.