Nav noslēpums, ka Eiropas Savienībā panākt vienprātību dažādos jautājumos nereti ir liels izaicinājums. Tā tas ir arī attiecībā uz glifosāta izmantošanu. Plaši izmantotā, taču pretrunīgi vērtētā nezāļu apkarotāja izmantošana bloka teritorijā ir atļauta vēl līdz 15.decembrim, tādēļ notiek diskusijas par to, vai to būtu jāatļauj darīt arī turpmāk, vai arī tas būtu jāaizliedz. Dalībvalstu viedokļi jautājumā dalās. Ja tās nepanāks vienotu nostāju, lēmumu to vietā varētu pieņemt Eiropas Komisija.

Iepriekšējās glifosāta izmantošanas atļaujas derīguma termiņš Eiropas Savienībā beidzās pērn decembrī, bet to pagarināja tikai par gadu, gaidot pētījumu datus par glifosāta kaitīgumu. Pašreizējā Eiropas Savienības atļauja glifosāta izmantošanai beidzas 15.decembrī. Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu šo atļauju pagarināt vēl uz desmit gadiem, ievērojot noteiktus nosacījumus un ierobežojumus, kas regulē tā lietošanu. Desmit gadi būtu īsāks termiņš, nekā maksimālais 15 gadu pagarinājums. Tomēr dalībvalstis nav vienotas par to, vai Komisijas priekšlikums ir atbalstāms. Eiropas Savienības lauksaimniecības lielvalsts Francija ir atturējusies balsojumā par atļaujas pagarināšanu. Tai pieslejas arī Beļģija un Nīderlande. Tikmēr Vācija jau norādījusi, ka neatbalsta glifosāta turpmāku izmantošanu. Arī Austrija un Luksemburga balsojušas pret Komisijas ierosinājumu. Tikmēr Zviedrija, Itālija un Portugāle ir to dalībvalstu vidū, kuras atbalsta glifosāta lietošanas pagarināšanu.

Par šo jautājumu spraigas debates oktobra sākumā notika arī Eiropas Parlamentā. Deputātu viedokļi par glifosātu dalās - labējais spārns kopumā atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, bet Zaļie un kreisie sīvi iebilst pret to.