“Atpakaļceļa vairs nav – vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī 7. oktobra rītā es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju”. Tā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām intervijā izdevumam „Ventspilnieks.lv” solīja tobrīd jaunā politiskā spēka, partijas „Kam pieder valsts?” jeb KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. Toreiz viņš ne valdību izveidoja, ne valsti pameta. No Latvijas Gobzems aizbrauca šī gada pavasarī, bet jau drīz atgriezās, lai ar jaunu politisko partiju „Katram un katrai” startētu šajās Saeimas vēlēšanās.

Partijas „Katram un katrai” aizsākumi meklējami 2016.gada pavasarī dibinātajā partijā KPV LV. Tolaik tās līderis bija Artuss Kaimiņš. Aldis Gobzems gan sākotnēji noliedza savu dalību tajā, taču iepriekšējās vēlēšanās jau startēja kā partijas premjera amata kandidāts.

Skaļāko KPV LV solījumu vidū bija gan nodoms likvidēt koalīcijas padomi, gan iecere pārveidot ministrijas par sekretariātiem. Gobzems arī solīja vērsties pret vairākiem žurnālistiem, kuri bija viņu kritizējuši.

Saeimā iekļuva 16 KPV LV deputāti un partija pamatoti varēja cerēt uz darbu valdībā. Pirmajā koalīcijas veidošanas mēģinājumā KPV LV gan netika uzrunāta, bet, kad Jānim Bordānam izveidot savu valdību neizdevās, toreiz Valsts prezidents Raimonds Vējonis kā nākamajam iespēju deva Gobzemam. Viņš tolaik solīja: „Varu apsolīt, ka visu savu atlikušo mūžu es veltīšu, lai Latvijas tauta dzīvotu pārticībā, lai tā dzīvotu saticībā un lai Latvija uzplauktu.”

Tomēr pieredzējušie politikas veterāni Gobzema cerībām aizlika priekšā kāju, jo viens pēc otra no sadarbības atteicās. Gobzems savu iespēju vēl centās saglābt, aicinot valdībā bezpartejiskus profesionāļus, taču šī iecere beidzās, īsti pat nesākusies.

Pēc Gobzema neveiksmīgā valdības izveidošanas mēģinājuma KPV LV sašķēlās. Vairums deputātu bija gatavi darboties Krišjāņa Kariņa valdībā, bet daļa, tostarp Gobzems, balsoja pret „Jaunās Vienotības” vadīto valdību, frakciju pameta un visus četrus gadus nostrādāja opozīcijā.

Vēlāk no frakcijas tika izslēgts arī otrs partijas līderis Artuss Kaimiņš, un KPV LV popularitāte strauji kritās. Gan Eiropas parlamenta, gan Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās partija savāca tikai vienu procentu vēlētāju balsu. Koalīciju partijai nācās atstāt brīdi pēc tam, kad to pārstāvošais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pārgāja „Nacionālās Apvienības” rindās, un premjers valdības sastāvu pielaboja, nomainot pārējos KPV LV ministrus - Sandi Ģirģenu un Ramonu Petraviču. Tāpat atklājās, ka partija nelikumīgi tērējusi tai piešķirto valsts finansējumu.

Partijas „Katram un katrai” piedāvājumā ir daudz vilinošu solījumu – samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, medikamentiem, elektrībai un gāzei, atcelt nekustamā īpašuma nodokli mājsaimniecībām un transporta nodokli, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijām līdz 1000 eiro. Partijas programmā solīts arī dot – gan brīvpusdienas visiem bērniem, gan bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem, gan vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu paaugstināt līdz pieciem tūkstošiem eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis saka – partijas piedāvājumā trūkst risinājumu, kā solījumus izpildīt. Ekonomists norāda – daudzas no partijas nosauktajām problēmām, piemēram, algas un nodokļi, prasa nopietnu diskusiju un risinājumu. Taču tas būtu jādara sabalansēti, lai neciestu citas jomas.

Politologs Jānis Ikstens Gobzema jauno politisko piedāvājumu dēvē par pragmatiskāku salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, taču norāda, ka tas gluži nesader ar partijas līdera personības iezīmēm, tāpēc var vēlētājus mulsināt.

Gunta Gaidamaviča, Latvijas Radio