Grāmatā "Nākamā pietura – mājas" iemūžināta ekspedīcija pa vairāk nekā 200 Latvijas stacijām, kas pārstājušas kalpot kā pasažieru stacijas. Kā stāstos, tā bildēs divas antropoloģes apkopojušas liecības par staciju ēkām un to iedzīvotājiem tagad. Grāmata arī atklāj, kā dzelzceļa stacijas laika ietekmē mainījušas savu funkcionalitāti.

“Man ļoti patīk, kā teica viens no stacijas īpašniekiem, ka dzelzceļa stacijas ir kā latviešu mazās muižiņas. Tās ir pamatīgi būvētas pat cara laikā un joprojām ļoti labi saglabājušās. Un tā ir lieliska vieta, kur dzīvot arī šodien, ja tu par to vietu rūpējies un apkurini,” stāsta antropoloģe Elīna Kursīte.

Viņa piedalījusies dokumentālu stāstu apkopošanā jau divās grāmatās par pierobežas un Latgales mazo ciemu pēdējiem iedzīvotājiem. Taču aizvadītā gada laikā Elīna kopīgi ar sociālantropoloģi Lieni Milleri ekspedīcijā apbraukušas 15 šobrīd pasažieriem slēgtās dzelzceļa līnijas, apmeklējot ap 200 vilciena staciju, lai vāktu vēl atlikušās liecības par šīm ēkām.