Tie ir svētki dvēselei – tā par savu aizraušanos ar pasteļglezniecību saka arhitekts Dainis Bērziņš. Arhitektūra ir viņa maizes darbs, bet paralēli tam viņš allaž gleznojis un savos pasteļos visbiežāk atainojis Latvijas dabu. 100 viņa ainavu reprodukcijas tagad apkopotas grāmatā, un katru no tām papildina īsa, bezatskaņu trīsrinde jeb japāņu haika. Daiņa Bērziņa grāmata tā arī saucas "Pasteļi un haikas", un tās atvēršanas svētki būs 21. jūnijā muzejā "Rīgas Jūgenstila centrs".

Lai arī Dainis Bērziņš ir pilsētas bērns, viņam jau kopš agras bērnības paticis būt dabā, pie ūdeņiem, mežos un pļavās. Savukārt kā vismīļāko dāvanu bērnībā viņš atceras krāsainos zīmuļus un ūdenskrāsas. Nu jau ļoti daudzus gadus viņš šīs abas mīlestības apvieno, no arhitekta darba brīvajā laikā dodas dabā un glezno to visos gadalaikos un visdažādākajās noskaņās.

Kā viņš pats saka – gleznošana viņu līdzsvaro, tā ir viņa meditācija un svētki dvēselei.

Dainis Bērziņš arī glezno dabā uz vietas, nevis studijā vai darbnīcā, jo viņam ļoti svarīgi notvert tieši tā mirkļa sajūtu, kas viņu tieši tobrīd ir savaldzinājusi. Pasteļtehnika šādai gleznošanai dabā ir jo sevišķi piemērota.

Jau agrāk, izstādot savus pasteļus, Dainis Bērziņš darbu nosaukumus reizēm mēdza papildināt ar maziem literāriem komentāriem. Bija skatītāji, kas šos komentārus novērtēja ļoti atzinīgi, kā vizuālā stāsta trāpīgu turpinājumu. Nu jau kādu laiku Dainis Bērziņš ar nolūku saviem komentāriem piešķir konkrētu formu un dara to klasiskās japāņu dzejas – haiku veidā.

Pasteļiem un haikām kopīgs tas, ka gan viens, gan otrs tiecas raksturot kāda dabā novērota mirkļa izraisītu iespaidu. "Pasteļi un haikas" – tieši tā saucas pirmā tikko klajā nākusī Daiņa Bērziņa grāmata, kurā apkopotas 100 viņa ainavu reprodukcijas un katru no tām papildina arī haika.

Grāmatas "Pasteļi un haikas" pēcvārdā Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis izteicies, ka grāmatai ir sniegbalta kopskaņa, tā runā sirds valodā, atbruņojoši atklāti un patiesi.