Kā mazināt alkohola patēriņu sabiedrībā? Uz šo jautājumu jau šī mēneša beigās, pēc garāka pārtraukuma, atbildes meklēs Saeimas deputāti. 25. oktobrī Sociālo un darba lietu komisijā plānots skatīt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, otrajā lasījumā. Paredzams, ka lēmumu pieņemšana nebūt nebūs ātra, jo uz otro lasījumu saņemti 43 priekšlikumi. Starp tiem arī nozares iebildumi. Grozījumu mērķis ir panākt, ka iedzīvotāji alkoholu lieto mazāk. Pēdējo gadu laikā alkohola ierobežošanas politikā darīts ļoti maz, lai neteiktu, ka gandrīz nekas. Eksperti uzsver – stingri ierobežojumi jāpieņem pēc iespējas agrāk, jo Latvija kļuvusi par alkohola patēriņa līderi OECD valstu vidū.

Par to visu rubrikā “Zeme, kur dzer” vairāk pastāstīs Vita Anstrate.

Lielais alkohola patēriņš Latvijā ir satraucošs. Tas ietekmē veselības, ekonomikas jomu, un ir pierādīts, ka alkoholam ir saistība ar biežāku mirstību, norāda Pasaules Veselības organizācijā. Drīzumā Saeimas deputātiem nāksies izšķirties par to, vai un kādiem būt efektīvākiem paņēmieniem alkohola patēriņa ierobežošanai Latvijā. 25. oktobrī grozījumi Alkohola aprites likumā būs jāskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai - otrajā lasījumā. Kopā saņemti vairāk nekā 40 priekšlikumi.

Cik daudz priekšlikumu, tik daudz arī iebildumu no nozares. Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols saka - esam pret gandrīz visiem deputātu priekšlikumiem, izņemot papildu marķēšanas prasības uz pudelēm par grādīgo dziru kaitīgumu. Vēl varētu diskutēt par vecuma paaugstināšanu, no kāda atļauts iegādāties alkoholu, paaugstināšanu, lai ierobežotu alkohola tirdzniecību un šī netikuma izplatību gados jaunu cilvēku vidū. Taču visam citam - nē. Pēc viņa teiktā, cietīs ekonomika, valsts budžets.

Pret liegumu alkoholu tirgot degvielas uzpildes stacijās iebilst Ojārs Karčevskis, kas vada Degvielas tirgotāju asociāciju. Benzīntankus Karčevskis salīdzina ar maziem veikaliem, kuros pircēji var nopirkt preci bez garām rindām, turklāt par dārgāku cenu. Un vēl daudzos lauku reģionos degvielas uzpildes stacija esot vienīgā vieta, kur iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Tāpat citu nozaru pārstāvji Saeimas deputātiem savās iebildēs norāda, ka nav pārliecinošu argumentu, kāpēc pieņemt šādus aizliegumus. Pretējās domās ir Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētniece Laura Isajeva.

Gandrīz pēdējo 20 gadu laikā, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, nav sekojuši būtiski ierobežojumi attiecībā uz alkohola pieejamības, tirgošanas un reklāmas ierobežošanu. Tā teikt, minimumu, ko prasa Pasaules Veselības organizācija, Latvija izpilda. Jā, vairākus gadus ir celtas alkoholisko dzērienu cenas ar izmaiņām akcīzes nodokļu politikā, kam ir nozīme, bet tas nav nesis būtiskus uzlabojumus. Eksperti norāda - nostrādās tikai visi iepriekš piedāvātie ierobežojumi kopā.

Arī Pasaules Veselības organizācija rekomendējusi politiķiem pieņemt iepriekš minētos priekšlikumus vērā.

Par vecuma slieksni, no kura nopērkams alkohols un papildu marķējumu izvietošanu uz pudelēm, ir vismazāk iebildumu, izriet no intervēto atbildēm. Bet ir vēl pārējie, būtiskie priekšlikumi par tirdzniecības laika un vietu ierobežojumiem, par kuriem vēl pamatīgi lauzīs šķēpus.