Personiska, iedvesmojoša un gaiša ir mūziķes Māras Upmanes-Holšteines sarakstītā autobiogrāfija "Piezīmes uz šaubu malām", kas šonedēļ sāks savu ceļu pie lasītājiem. Lai arī daudzus gadus rakstījusi dziesmu tekstus, šoreiz viņa pirmo reizi izpaužas pilnīgi citā rakstniecības žanrā, kas ir viņas sen lolota sapņa īstenojums.

Grāmata vēsta par viņas ceļu mūzikā – sasniegumiem un neveiksmēm, kāpumiem un kritumiem, ko laika gaitā viņa iemācījusies pieņemt kā neatņemamu radošā procesa daļu, lai mūziku iemīlētu arvien vairāk. Mūzika nav atdalāma no notikumiem personīgajā dzīvē, tāpēc Māra Upmane-Holšteine nevairās grāmatā runāt arī par tiem.

Vairāk ierasts, ka cilvēki autobiogrāfijas raksta mūža nogalē. Mārai Upmanei-Holšteinei tā tapusi vēl pirms 40 gadu vecuma. Sākumā tas pašai šķitis nedaudz mulsinoši, bet tad viņa ļoti skaidri atskārtusi, ka tieši šis ir visatbilstošākais laiks viņas stāstam, kas ir arī velte grupas "Astro'n'out" 20 gadu jubilejai.

Galvenais akcents grāmatā ir tieši uz Māras Upmanes-Holšteines radošo ceļu, bet neizbēgami tas savijas ar viņas personīgo dzīvi. Viņa raksta par bērnību, attiecībām ar vecākiem, sāpīgo pieredzi, kad no ģimenes aizgāja tēvs. Gan par cilvēkiem, kas viņai iedzina kompleksus, gan par tiem, kas viņai atraisīja spārnus. Uzzinām arī satikšanās stāstu ar vīru, ar kuru viņa iepazinās 16 gadu vecumā Vācijā, kapu kopšanas nometnē.

Spilgti izgaismots brīdis, kā viņa saslima ar skatuvi, kādi ir bijuši viņas upuri mūzikas dēļ un kādi citi ļoti sāpīgi izaicinājumi, pēc kuriem mūzika bija jāiemīl atkal no jauna un citā kvalitātē.

Gana daudz par grāmatu pasaka tās nosaukums "Piezīmes uz šaubu malām", jo kā atzīst Māra – šaubas ir viens no retajiem lielumiem, kas viņu pavadījis vienmēr. Taču šīs šaubas pārtrumpot allaž palīdzējis radošais piepildījums, ko spēj sniegt mūzika.

Ar savu tagadējo pieredzi Māra šaubas dēvē par pilnīgi normālu radošā procesa daļu, kas netraucē sasniegt mērķus, un šis ir viens no vēstījumiem, ko viņa īpaši vēlas nodot saviem lasītājiem.

Māra Upmane-Holšteine rakstīšanu pirms vairākiem gadiem pilnveidojusi Ingas Žoludes vadītajos rakstniecības kursos, un Inga Žolude ir arī viņas grāmatas redaktore. Viņa atzīst, ka "reti kad rodas iespēja lasīt tik vaļsirdīgi atklātu cilvēka pieaugšanas stāstu, kas uzrunā mūsu pašu lielās, mazās un slēptākās neveiksmes, lai iedrošinātu turpināt, jo tikai tā iespējams uzvarēt."