Pērnā gada rudenī ar lielām bažām gaidījām jauno apkures sezonu – gan saistībā ar milzīgo gāzes cenu lēcienu un dabasgāzes pieejamību, gan šķeldas un cita kurināmā cenu sadārdzināšanos. Kā liecina lielākās fizisko un juridisko personu kredītvēstures datu bāzes - „Kredītinformācijas biroja” apkopotā informācija, parādnieku skaits Latvijā saglabājies stabils un svārstās 5% robežās. Parādi nav palielinājušies arī, pateicoties valsts atbalstam apkures sezonā.
„Kredītinformācijas biroja” izpilddirektors Intars Miķelsons stāsta, ka uzņēmums seko tendencēm un izmaiņām komunālo pakalpojumu sfērā un šobrīd situācija parādu jomā esot stabila. Jāņem gan vērā, ka uzņēmumam par parādniekiem ziņo galvenokārt lielie pakalpojumu sniedzēji no Rīgas, Jelgavas un citām lielām pilsētām.
Pērn apkures sezonas sākumā lielākās bažas sagādāja siltumenerģijas tarifi. Gāzes cena pat pārsniedza 300 eiro par megavatstundu. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš, kas ir arī „Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs, vērtē, ka parādnieku skaits dažādos Latvijas reģionos varētu atšķirties, bet, piemēram, Jūrmalā parādnieku skaits bija tāds kā iepriekšējos gados.
Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas un uzturēšanas uzņēmums „Civinity” apsaimnieko 550 daudzdzīvokļu namus Rīgā un Jūrmalā, gan sērijveida ēkas, gan jaunos projektus. Uzņēmuma Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs Gatis Roze stāsta, ka parādnieku skaits sezonas laikā pat samazinājies par 12%, jo uzņēmums veic lielu darbu, izglītojot iedzīvotājus.
Viņš arī vērtē, ka siltumenerģijas cenu kāpumam ir arī pozitīva blakne – iedzīvotāji, īpaši Rīgā, sākuši domāt par ēku renovāciju un energoefektivitāti.
Palielinājusies arī iedzīvotāju interese par individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšanu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X