Klajā ir nākusi pašmāju autores Arlitas Laines debijas grāmata visai ģimenei par patiesu draudzību ar četrkājainu draugu. Emocijām bagātajā un vieglā valodā aprakstītajā stāstā lasītājam ir iespēja notikumiem sekot līdzi, atrodoties šķietami divās vietās vienlaicīgi.

„Brūnās acis” ir stāsts par četrkājaino Arlitas Laines bērnības ģimenes locekli – melno labradoru vārdā Madors. Viņš autores dzīvē bija parādījies, kad viņai bija desmit gadu. Un tad drīzi vien topošā rakstniece sākusi pierakstīt redzēto un izjusto ne tikai no sava skatu punkta, bet arī no Madora, tāpēc plūstošais stāsts ir sadalīts mazos fragmentos, ļaujot lasītājam uz pasauli paraudzīties saimnieces acīm, tad suņa.

Pelde ezerā, skrējiens pa pļavu, skolas sākums un Jaunais gads – garstāstā ir aprakstītas dažādas dzīves epizodes, kurām sekojot lasītājs var izjust, kā ar laiku sapratne un draudzība starp abiem veidojas, attīstās un kļūst ciešāka.

Var arī novērot kā līdz ar Madoru aug arī autore un viņas rakstība. Valoda kļūst piesātinātāka un izteikumiem bagātāka, vienlaikus saglabājot vieglumu. Taču aprakstītie notikumi ne vienmēr tādi ir bijuši.

Grāmatas beigu daļā ģimenes locekļa un uzticīgā drauga Madora dzīve beidzas, bet tās nav stāsta beigas. Darbs turpinās ar kādu jaunu suni vārdā „Baziliks”, kas arī ir labradors un Arlitas ģimenē dzīvo jau divus gadus. Ar Bazilika parādīšanos beidzas grāmatas pirmā daļa, kuras nosaukums ir „Ieelpa”, un sākas „Izelpa”.

„Čikāgas piecīšu” dziesma „Mūsu mīlestība” savijas ar grāmatā aprakstītām vietām un notikumiem, kuros neatņemama sastāvdaļa savulaik bijis arī Madors. Savukārt – uz padarīto darbu autore atskatās ar grūtu sirdi.

Paralēli savai kriminoloģes profesijai, Arlita raksta stāstus, scenārijus, miniatūras un veido tekstuālus noformējumus.