Vakar, 4. janvārī, ar nominantu paziņošana sākās Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” gaidīšanas laiks. Balvai pieteiktas veselas 88 filmas, sacensība ir patiešām spraiga. Kā arvien, žūrija izvēlēsies labākos režisorus un operatorus, aktierus, grima un kostīmu māksliniekus. Bet viens uzvarētājs, kas 4.februārī saņems “Lielā Kristapa” statueti, ir jau zināms. Un tā ir Mūža balvas laureāte Ieva Romanova, kas veiksmīgi darbojusies divos virzienos – ir ne tikai atzīta filmu māksliniece, bet arī daudzus gadus vadījusi Latvijas Kinematogrāfistu savienību.

Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši… Ieva Romanova, pirms sākt sarunu, kaut ko cītīgi skaita. Abu roku pirkstu ir par maz.

Es esmu aktīvi piedalījusies kādu 14 „Kristapu” organizēšanā. Gan kā māksliniece sākumā vairākus gadus 90.gados, gan kā organizatore, projektu vadītāja un producente. Zinu, ka tas nav viegli.

1977.gadā “Lielais Kristapa” balvu par izcilu veikumu kino iedibināja režisors Ansis Epners un tā laika Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs Miks Zvirbulis, kurš ir arī talantīgs kinooperators – ar padomju laikā aizliegto filmu „Četri balti krekli” pirms pieciem gadiem izpelnījies stāvovācijas Kannu kinofestivālā.

Ieva Romanova “Lielais Kristapa” dzimšanas brīdī vēl bija studente Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā, bet viņas stāsts ir līdzīgs kā Zvirbulim: veiksmīga kinojomas organizatore un reizē arī - atzīta nozares profesionāle, ar vairākiem Lielajiem Kristapiem godalgota filmu māksliniece.

Ieva Romanova 2023. gadā nosvinējusi 70. jubileju. „Birokrātisko” darbu šobrīd likusi pie malas, tomēr neizslēdz, ka filmu beigu titros viņas vārdu vēl kādreiz redzēsim.