Pēdējos trīs mēnešos ievērojami sarucis pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas mājsaimniecībās. Iemesls tam ir jaunā norēķinu sistēma. Proti, kopš maija tīklā nodoto elektroenerģiju uzskaita naudas izteiksmē, nevis kilovatstundās, kā tas bija iepriekš. Vēl viens iemesls pieprasījuma sarukumam ir tirgus piesātinājums.

„Kritums ir. Uz doto brīdi mēnesī mēs pieslēdzam apmēram simts mazos mikroģeneratorus. Iepriekš tie bija vairāki simti un dažus mēnešus pat tūkstoši,” straujo pieprasījuma kritumu pēc saules paneļiem komentē AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Kopumā šobrīd tīklā pieslēgti vairāk nekā 22 tūkstoši (LSM 22 tūkstoši 400) mājsaimniecību, kas saražo 190 megavatus, izmantojot saules enerģiju. Tomēr tā ir mazākā daļa no kopējās jauda, kas pārsniedz 500 megavatus.

Jansons ir pārliecināts, ka līdz gada beigām kopējā saules ģenerācijas jauda Latvija būs virs 600 megavatiem.

Uz Latvijas Radio jautājumu, vai drīzumā Latvijā sasniegs saules saražotās enerģijas kapacitātes grieztus, Jansons pauž šādi.

„Pilsētas reģionos kapacitāte vēl ir tieši uz šīm ražojošām jaudām. Protams, ir attālinātas lauku līnijas, kur ir limiti sasniegti, bet vēl aizvien mēs ļoti maz atsakām. Tie ir daži (1-3%) no visiem kopējiem pieslēgumiem.”

Tomēr, kamēr saules enerģijas tīklā nav vairāk nekā nepieciešams, aizvien ir iespējams saules paneļus iegādāties arī ar valsts atbalstu.

Ekonomikas ministrijas programma ar kopējo finansējumu vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā pavisam nesen ir noslēgusies un nav sagaidāms, ka būs vēl cita. Kopumā vairāk nekā 700 privātmājas ar valsts atbalstu iegādātājās saules paneļus, stāst "Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

Vēl viena iespēja, kurai finansējums vēl nav izsmelts, tieši pretēji šovasar pat par pieciem miljoniem eiro palielināts, ir Klimata un enerģētikas ministrijas paspārnē koordinētā programma.

Arī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis novēroja, ka līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu pieprasījums ievērojami noplaka. Tomēr kopš jūlija interese lēnām atgriežas, jo tagad ir iespēja ar valsts atbalstu iegādāties gan saules paneļu, gan to akumulatorus, kas dod iespēju mājsaimniecībai saules saražoto enerģiju uzkrāt pašpatēriņam, nevis nodot tīklā.

Kopumā šajā programmā vairāk nekā 11 tūkstoši mājsaimniecību ir uzstādījušas saules paneļus un kopējā atbalsta summa pēdējos divos gados bija vairāk nekā 38 miljoni eiro. Kaspars Melnis teic, ka gada izskaņā tiks vērtēts, vai programmu turpināt vai ne.

Savukārt runājot par dabas untumiem, piemēram, lielgraudu krusu pagājušā vasarā un, spēcīgu vēju un lietavām šajā vasarā, kas sabojāja tostarp arī saules paneļus, Latvijas Radio skaidro, vai pieaug pieprasījums arī pēc apdrošināšanas.

Latvijas apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne uzsver, ka apdrošināšana sedz ne tikai vētras un dabas stihiju radītus zaudējumus. Riski ir dažādi.

Latvijas Radio noskaidroja, ka, lai iegādātos saules paneļus ar valsts atbalstu, apdrošināšana nav obligāta, tomēr liela daļa iedzīvotāji izvēlas nodrošināties pret dažādiem riskiem.