LSM ziņās: «Piebaldzēns ar pasaules apvārsni». Iznāk grāmata par operas «Baņuta» libreta autora Artura Krūmiņa dzīvi

Bagāts un neatsverams mūsu kultūrvēsturē ir arhitektūras vecmeistara un operas "Baņuta" libreta autora Artura Krūmiņa atstātais mantojums. Diemžēl, līdz šim arī visai maz izcelts un novērtēts. Daudz plašāk šo izcilo un daudzpusīgo personību varēs iepazīt Ilzes Būmanes grāmatā "Piebaldzēns ar pasaules apvārsni", kas atvēršanas svētkus piedzīvos rītdien, 13. jūlijā, Zosēnos, Skrāģu krogā, kas ir Artura Krūmiņa dzimtā vieta.

Aktrise Anita Grūbe lasa fragmentu no Artura Krūmiņa dzejoļa, kas ir nikns un sarkasma pilns vēstījums par latvieša likteni senajos gadsimtos. Satīra ir viena no viņa dzejas šķautnēm, bet daudz vairāk dominē dzejoļi par dabas skaistumu un cilvēku attiecību niansēm.

Lai arī Arturs Krūmiņš bija arhitekts, dzeja visu mūžu bija neatņemama viņa dzīves daļa. Viņa augstākā literārā virsotne ir operas "Baņuta" librets pirmajai latviešu nacionālajai operai.

Ļoti nozīmīgs ir Artura Krūmiņa ieguldījums arhitektūrā, viņš bija viens no Latvijas Arhitektu savienības dibinātājiem, arhitektūras pētnieks un vēsturnieks, augstskolas mācībspēks ar ļoti oriģinālu pedagoģisko pieeju. Viņa paša realizēto projektu vidū ir Krustpils cukurfabrika, Daugavpils Zemes banka, Baldones sanatorija un citas dažāda mēroga būves.

Ilze Būmane pie grāmatas par viņu strādāja četrus gadus, viens no viņas svarīgākajiem izziņas avotiem bija ārkārtīgi plašais Krūmiņa brāļa mazdēla režisora Gunta Gailīša privātais arhīvs.

Kā Skrāģu kroga rentnieku – Annas un Kārļa Krūmiņu ģimenē – varēja izaugt tik izcila un daudzpusīga personība – atbilde meklējama ģimenes un visas dzimtas ieliktajos pamatos, stāsta Ilze Būmane.

Arturs Krūmiņš zināja astoņas valodas. Viņa studenti vēlāk stāstījuši, ka viņiem uz visu mūžu palicis atmiņā, kā profesors savās arhitektūras vēstures lekcijās dziedošā grieķu valodā skandēja “Īliadas” heksametrus.

Līdzās radošajai un profesionālajai daudzpusībai Krūmiņa cilvēcības lielumu raksturo tas, ka viņa ģimene visus kara gadus savā Rīgas centra dzīvoklī Berga bazārā slēpa divus ebrejus – ārstu Oskaru Presu ar dēlu Bernhardu.

Kā tāds dzīves paradokss ir tas, ka laikā, kad Krūmiņu ģimene slēpj ebrejus, mūsu Baltajā namā jaunu skatuves dzīvi sāk operas "Baņuta" 3.redakcija.

Ilzes Būmanes grāmatas "Piebaldzēns ar pasaules apvārsni" atvēršanas svētki notiks sestdien, 13.jūnijā, pulksten 14.00 Zosēnos, Skrāģu krogā pasākuma "Diena mākslai" ietvaros.