„Dari, kas jādara” – šādi nosauktas Imanta Freiberga atmiņas, kuras grāmatā izdevis apgāds „Jumava”.

„Imanta personības centrā ir cilvēcīgums,” uz grāmatas muguriņas citēta viņa dzīvesbiedre, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. „Man dažreiz šķiet – viņš uz visu skatās pat par daudz pozitīvi. Taču saskatīt visā labo – tas pieder pie viņa personības. Viņš ir kluss un nepretenciozs, un lielība viņam nav pazīstama. Turklāt tas, ka viens cilvēks var būt tik brīvs no ļaunuma, mani jaunībā ļoti iespaidoja.”

Grāmatā uzzināsiet, kā jauniņais Imants Freibergs, devies Otrā Pasaules kara bēgļu gaitās, nopelnīja saviem vecākiem biļetes uz Kanādu, un kāpēc tieši viņš, iespējams, izgudroja ar roku attaisāmus metāla pudeļu korķus.

Mūsu tikšanās Freibergu Rīgas dzīvoklī sākas ar nelielu ļembastu. Ārdurvju atvēršanu izmanto Muris. Trīsgadīgais runčuks, kurš tikko būrītī atvests līdzi no laukiem Īvandē, izsprūk brīvībā. Dodamies Muri meklēt – Freiberga kungs ar liftu, apstādamies katrā stāvā, es – kājām lejup pa kāpnēm. Starp 1. un 2.stāvu bēglis pats labprātīgi dodas rokās.

Lai arī Muri kāds kaimiņš varēja nejauši izlaist uz Rīgas centrālās ielas, kaķa saimnieks situāciju uztver bez mazākās panikas. Miers un nosvērtība arī 90 gadu vecumā! Tieši tik apaļu jubileju nupat nosvinēja Imants Freibergs, pensionēts datorzinātņu profesors.

Katrā vārdā jūtams, ka namatēvs patiešām netiecas pēc uzmanības, bet arī mūsu sarunu uztver lietišķi: „Dari, kas jādara!”