Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pēdējo izstādi pagaidu telpās – „Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija” – pirmdien, 8. aprīlī, papildināja spoža Imanta Lancmaņa lekcija. Rundāles pils atjaunotājs pauda arī viedokli par Mežotnes pils nenonākšanu privātās rokās, bet pievienošanu Rundāles muzejam.

Kā pēc aiziešanas pensijā un 60 gadus pēc mūža saistīšanas ar Rundāli klājas arvien rosīgajam Lancmanim, noskaidrot devās Ieva Puķe.

Imants Lancmanis lekcijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tik meistarīgi uzbūra Kurzemes hercogistes atmosfēru 16. un 17.gadsimtā, ka klausītāji, kuri bija atnākuši kuplā skaitā, aizmirsa par vasarīgo laiku aiz logiem.

Pašam Lancmanim Rīga ir tikai īsa pietura, par mājām kļuvusi Rundāle, kur pirmā darba diena bija 23. aprīlī pirms tieši 60 gadiem. Šī gada 17. janvārī – vēl kāda apaļa, bet ļoti skumja gadadiena – pirms 20 gadiem ļauna slimība paņēma tuvāko cilvēku un kolēģi Rundāles pils restaurācijā, sievu Ievu.

Imanta viesistabā Rundālē Ieva skatās no divām gleznām. Paša Imanta otai pieder pazīstamais darbs ar sievieti, kurai ap galvu dvielis. Nelielu jaunas, skaistas meitenes portretu radījusi Ievas Mežaparka kaimiņiene Džemma Skulme, to Imantam uzdāvinājis viņas dēls Juris Dimiters. Gan Imantu, gan viņa māsu Laumu Lancmani, kas arī uzticīgi bijusi brālim līdzās darbā Rundāles pilī, savukārt zīmējusi pils pēdējo saimnieku Bīronu dzimtā ieprecējusies princese Elizabete, Imanta viengadniece no Minhenes apkaimes Vācijā, kura ar vīru Latvijā ir biežs viesis. Un arī viņš gleznojis Elizabeti – tāda aristokrātiska laipnību apmaiņa!

Lancmaņa kunga dzīvokļa interjerā nejūt padomju blokmājas atmosfēru. Savulaik izdevies izcīnīt, ka mājokļus kuplajai Rundāles restauratoru komandai un administrācijai ceļ divus kilometrus no pils, lai nesaskaldītu ainavu. Uz molberta ir iesākta glezna, bet aiz dzīvokļa loga vējā šūpojas egles.