Ingus Barovskis grāmatā "Mythopoeia: mūsdienu mītrade" analizē mūsdienu mītus

"Grāmata īsti laikā un vietā," – tā par tikko klajā nākušo Ingus Barovska monogrāfiju "Mythopoeia: mūsdienu mītrade" saka literatūrzinātniece Janīna Kursīte.

Grāmatas autors analizē dažādus mūsdienu mītus un caur konkrētiem piemēriem palīdz ieraudzīt to līdzību ar senajiem, klasiskajiem mītiem, kas dažkārt ir pat pārsteidzoši tieša. Piemēram, grāmatā var izsekot, kā mūsdienās izpaužas tāda folklorā bieži sastopama parādība kā maģiskā glābšana vai mīti par pasaules bojāeju.

Kā uzsver Janīna Kursīte – šīs kopsakarības saprotot, mēs arī sevi un sabiedrību saprotam labāk, kas jo īpaši svarīgi šajā juceklīgajā covid pandēmijas laikā.

Grāmatas vāka ilustrācijā redzams modernizēts grieķu mītiskais tēls ar sarkanām saulesbrillēm, kas ir simboliska norāde par grāmatas saturu. Tās centrā ir mīti, ko rada mūsdienu sabiedrība, bet, ko sākot analizēt, atklājas to ciešā sasaiste ar senajiem, klasiskajiem mītiem. Visizteiktāk tas redzams situācijās, kad cilvēki skaidro lietas, ko viņi nesaprot vai no kurām baidās, atzīst grāmatas autors Ingus Barovskis.

Vieni no grāmatā apskatītājiem mūsdienu mītiem ir mīti par maģisko glābšanu, kuros vistiešāk ir saskatāmas iezīmes no klasiskās latviešu mitoloģijas avotiem – pasakām, teikām un ticējumiem. Maģiskie glābēji mūsdienās var būt dažādas organizācijas, politiskās partijas, produktu ražotāji un citi, un vajadzība pēc maģiskajiem glābējiem īpaši aktualizējas krīzes periodos.

Atšķirībā no pasakām politikā gan visbiežāk var runāt par potenciālu, bet nenotikušu glābšanu. Grāmatā autors arī min ļoti konkrētu politiķu vārdus, kas visuzskatāmāk līdz šim ir izpaudušies kā maģiskie glābēji.

Ļoti nozīmīgs tēls mītiskajā domāšanā ir tā sauktā Lielā pirmmāte, kas saistās vēl ar pirmskristīgās izcelsmes pamatu, saistību ar zemi, auglības kultu. Šīs pirmmātes atblāzma labi saskatāma mūsu folklorā un arī mūsdienu mītiskajos priekšstatos, piemēram, viena no Lielās pirmmātes projekcijām mūsdienās ir Vaira Vīķe-Freiberga.

Grāmatā apskatīts arī ekomīts, iniciācija mūsdienu sabiedrībā, mūsdienu priekšstati par pasaules koku, skaistuma un jaunības kults, arī mīti par pasaules bojāeju, kas mūsu sabiedrībā šobrīd ir ļoti populāri, bet nav sastopami latviešu mitoloģijā.

Literatūrzinātniece Janīna Kursīte, kas ir arī grāmatas zinātniskā redaktore, uzskata, ka grāmatas iznākšanai tieši šobrīd ir ļoti piemērots laiks, jo saprotot kā veidojas dažādi mūsdienu mīti un kādas ir to dziļākās saknes, mēs spējam labāk izprast sevi un sabiedrību, kas šajā juceklīgajā laikā ir īpaši svarīgi.

Lai arī grāmatas pamatā ir zinātnisks pētījums, tās izteiksmes veids un valoda ir laba uztverama ikvienam šī temata interesentam, kas vēlas iegūt citādāku un dziļāku skatījumu, uz parādībām, kas ir mums visapkārt.

Grāmata atvēršanas svētkus piedzīvos ceturtdien, 9.septembrī.