Nav šaubu – nākamajā valdībā veselības ministra portfelis būs viens no vissmagākajiem un sarežģītākajiem. To parādījis arī valdības veidošanas process, jo atšķirībā no daudzām citām ministrijām, tieši uz veselības ministra amatu neviena potenciālā koalīcijas partija "neraujas". Un darbs nesolās būt viegls – cīņa ar Covid sekām, mediķu algu jautājums un virkne reformu. Kas pēc dažādu ekspertu domām, šobrīd ir galvenie veselības aprūpes jomā darāmie darbi, kuriem uzmanība būs jāpievērš nākamajam nozares ministram.

Tarifu sakārtošana, cīņa ar Covid pandēmijas laikā atklātajām un ielaistajām problēmām, mediķu algu celšana, medicīnas tehnoloģiju attīstība, kā arī virkne lielāku un mazāku reformu. Tās ir lietas, kuras min eksperti, vaicāti par nākamā veselības ministra galvenajiem darbiem. Veselības ministrija nav iekārojama, jo tai vienmēr vajadzēs naudu, lemtais vistiešākajā mērā ietekmēs iedzīvotājus un lēmumi var būt nepopulāri.

Bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis nozari pārraudzīja no 2007. gada nogales līdz demisijai 2009. gada vidū. Eglītis nozari vadīja ekonomiskās krīzes pašā pīķī un arī demisionēja pēc tam, kad tapa skaidrs, ka tolaik krasi samazinot budžetu veselībai tas noņemts īpaši skarbi. Tādēļ Eglītis saprot, ko nozīmē vadīt nozari naudas bada apstākļos. Lai arī situācija šodien ir pavisam citāda, tomēr arī tagad nākamajam ministram ir jāsaprot, ka naudas visam nepietiek, tas godīgi sabiedrībai jāpasaka un jāveido pavisam citāda veselības aprūpes finansēšanas sistēma.

Šobrīd cilvēkiem ir vai nu jāmaksā par pakalpojumu vai bez maksas uz to jāgaida garā rindā. Eglīts uzskata, ka šāda divu izvēļu sistēma nav pareiza un godīga pret nodokļu maksātājiem. Nākamajam ministram būtu jāreformē medicīnas finansējuma sistēma nosakot, ka valsts pilnībā nodrošina pamata vajadzības un aprēķina, cik naudas katram iedzīvotāju atliek citiem pakalpojumiem. Par pārējo jāpiemaksā. Bez šī, Eglītis uzsver, ka nākamajam ministram izaicinājums būs saskaršanās ar realitāti, ka covid laikā maksātās piemaksas vairs nebūs ikdiena. Tāpat Eglītis aicina rūpīgāk un efektīvāk izmantot Eiropas Savienības fondu naudu.

Savukārt medicīnas ekonomiste, Latvijas veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane aicina nākamo nozares ministru pievērst uzmanību medicīnas pakalpojumu tarifu reformēšanai.

Tāpat Behmane uzskata, ka ministram būs jāattīsta medicīnas tehnoloģiju joma. Jāstrādā pie jaunas e-veselības stratēģijas. Jāuzkrāj pacientu elektroniskie medicīnas dati, ārstēšanas rezultātu dati un klīniskie dati, kuru uzkrāšana Latvijā šobrīd nenotiekot. Tāpat jāveido pacientu pieredzes datu bāze. Tas krietni uzlabotu ārstu speciālistu iespējas sadarboties pacientu ārstēšanā. Tāpat jādomā par Covid piemaksu atcelšanas sekām.

Mediķu atalgojums jāceļ, šo komponenti ņemot vērā, kad tiek izstrādāti jaunie pakalpojumu tarifi. Gana daudz darba nākamajam ministram būs arī pacientu tiesību problēmu risināšanā. Veselības tiesību eksperts Ronalds Rožkalns izceļ virkni problēmu. Pirmkārt – reizēm ministrija pārsteidzot ar kuriozām likuma izmaiņas iniciatīvām no kā nākotnē tomēr būtu jāatsakās. Tāpat vēl aizvien nākas novērot ārstniecības iestāžu nekompetenci pacientu tiesību jomā, piemēram liedzot iepazīties ar saviem vai mirušā tuvinieka medicīniskajiem dokumentiem.

Tāpat jārisina mediķu trūkums, jo tas mudina patstāvīgi nodarbināt rezidentus, kas ir ar likumu aizliegts. Bez jau visa minētā, nākamajam ministram ar komandu būšot jārisina inovatīvu valsts apmaksāto medikamentu pieejamības veicināšana. Arī atlīdzības saņemšana ārstniecības kļūdas gadījumā jāgaida nepieņemami ilgi. Līdz ar to daudzi šie un vēl citi jautājumi nākamajai valdībai būs jārisina, lai pacientu tiesību un aizsardzības jautājumus uzlabotu. Tāpat jāpievēršas veselības inspekcijas sakārtošanai, uzskata Rožkalns.