Tautas vienotībai rīkotos pasākumus uz Baltijas ceļa šodien un pirms 32 gadiem nevar salīdzināt, jo šobrīd nav tādu vēsturisku likumpārkāpumu, kam būtu jāpievērš starptautiskās sabiedrības uzmanība. Tā intervijā Latvijas Radio par šodien gaidāmo akciju sacīja Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

Viņš norādīja, ka pēdējo dienu protesta akcijās cilvēki piedalās dažādu iemeslu vadīti, taču atgādināja, ka varai būtu grūti neapmierinātos uzrunāt.

Dziesmas "Atmostas Baltija" autori pieprasījuši pārtraukt skaņdarba izmantošanu nesaskaņotās politiskās reklāmās. Autori norāda, ka ir sašutuši par dziesmas izmantošanu reklāmās, kas atspoguļo atsevišķu politiķu aktivitātes, īpaši propagandējot Covid-19 nevakcinēšās kustības mērķus. Tā 22. augustā ziņoja Latvijas Televīzija.

23.augusts – vēsturiski nozīmīgs ir šis datums. Kā zināms šajā datumā 1939.gadā divi totalitāri režīmi lēma citu valstu likteņus. Šodien to zinām kā Molotova-Ribentropa paktu, ne velti 50 gadus vēlāk – 1989.gada 23.augustā alkās pēc brīvības rokās sadevās Baltijas valstu iedzīvotāji izveidojot Baltijas ceļu. Atmodas laiks nebija vienkāršs, bet šķiet, ka tolaik bija vismaz aptuveni skaidrs, kur meli, kur puspatiesības un kāds ir kopējais mērķa virziens.

Tagad, mazliet vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc Baltijas ceļa, šis simbols un Atmodas jēdziens tiek pielietoti jau citiem mērķiem – lai paustu neapmierinātību ar Covid-19 ierobežojumiem, vakcīnām un savā ziņā arī, lai tie būtu kā platforma vairākiem politiski ambicioziem cilvēkiem.