Pirms septiņiem gadiem, viesojoties pie kādas pirtnieces Latgalē, fotogrāfe Iveta Gabaliņa tā pa īstam atklāja, ko nozīmē latviskā pirts pasaule. Viņa ļoti ar to aizrāvās, pirts rituāli kļuva par svarīgu viņas dzīves daļu un nu tapusi arī pirts tematikai veltīta personālizstāde "Riti raiti rīta rasa".

Izstāde nav dokumentāls stāsts par pirti, bet gan autores mākslinieciska interpretācija, kas atklāj pirti kā ķermeņa un gara dziedināšanas vietu. Izstādi atklās 6. oktobrī ISSP Galerijā Berga bazārā, un tā būs apskatāma līdz novembra vidum.

Izstādes nosaukumam Iveta Gabaliņa izmanto rindu no tautasdziesmas "Riti raiti rīta rasa", kas ir atslēga izstādes stāstam. Un stāsts ir par to īpašo harmoniju, to fizisko un garīgo enerģiju, ko spēj sniegt latviskā pirts.Izstādē skatāmas gan melnbaltās fotogrāfijas, gan tā sauktajā antotiopijas tehnikā veidoti darbi, gan arī viens videodarbs, kas ir dokumentāls pirts rituāla ieraksts.

Pirtsslotu skaņas, kas caurvij videoierakstu un ir tik tīkamas ikvienam pirtsmīlim, tādas vēl pirms gadiem septiņiem nebūt nebija fotogrāfei Ivetai Gabaliņai. Drīzāk pret pirti viņai bija pat noliedzoša attieksme:

"Sākotnēji man pirts, kā jau tādam klasiskam padomju bērnam, asociējās ar ballītēm, alkoholu un ļoti sakarsušiem ķermeņiem," stāsta Iveta Gabaliņa. "Tas viss mainījās brīdī, kad es nokļuvu Latgalē pie pirtnieces un viņa veica pilnu pirts rituālu. Tobrīd es par šo praksi neko nezināju, un tas man atvēra kaut kādu jaunu skatījumu uz man nezināmu pasauli. To tad es arī centos vairāku gadu garumā pētīt, un nu es esmu gatava arī pastāstīt skatītājiem, padalīties ar to savu ceļu, jo pirts rituāli - tā jau tagad ir tāda mana ikdienas prakse."

Fotoprojekts tapa vairākus gadus. Autore paviesojās pie daudziem pirtniekiem, fiksēja viņu veiktos rituālus un cilvēkus, kas tajos piedalījās. Taču viņas izstāde nav reportāža vai dokumentāls pirts tradīciju atspoguļojums, bet gan viņas mākslinieciskais redzējums par pirti, sajūtām un ieguvumiem, ko tā cilvēkiem sniedz.