Ņujorka, Londona, Parīze, Berlīne, Brisele – visās šajās pilsētās dzīvo mākslinieki no Baltijas, arī no Latvijas. Igauņu kuratores Merilina Talumā (Merilin Talumaa) un Annika Totsa (Annika Toots) pirms četriem gadiem izlēma veikt pētījumu par Baltijas māksliniekiem emigrācijā. „Tavs laiks ir mans laiks” („Your Time is my Time”) – tikko dienasgaismu ieraudzījusi angliski iznākusī grāmata ar šādu nosaukumu.

"Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā jūlija beigās bija ieradušās viešņas no Igaunijas – Merilina Talumā un Annika Totsa ar vērtīgu kravu – kolēģa Kerta Vīarta (Kert Viiart) dizainēto grāmatu „Tavs laiks ir mans laiks”. Izdevušas grāmatu par igauņu mākslinieku darbavietām, studijām, abas mākslas kuratores 2019.gadā spontāni izlēma pētīt Baltijas māksliniekus, kuri mīt ārzemēs.

Viņas sāka „kartēt” Baltijas izcelsmes māksliniekus ārzemēs, pievērsās arī individuāliem stāstiem. Pirmā grāmatas sadaļa vēsta par mākslas talantiem, kuri emigrējuši jau pagājušā gadsimta 90.gados, kad trīs Baltijas valstis tikko atguva neatkarību. Vairākos gadījumos tā pat nav bijusi apzināta izvēle, likteni izšķīruši vecāki, aizvedot viņus līdzi vēl bērnu vecumā. Šāda tendence visspilgtāk iezīmējoties lietuviešu mākslas aprindās – ir rinda mākslinieku, kuri piedzimuši šajā kaimiņvalstī, bet uzauguši Amerikā, Ņujorkā.

Otrā grāmatas daļa veltīta tiem, kuri ar katru kāju stāv citā valstī, piekopj mūsdienu nomadismu, kā to definē autores. Bet pēdējā daļa stāsta par tiem, kuri pavisam nesen atgriezušies dzimtenē.

Autores skaidro, ka nepretendējot uz pilnīgu patiesību, mērķis vairāk esot iezīmē tendences strauji mainīgajā pasaulē.

Merilina Talumā: Sākotnējā ideja bija atrast fotogrāfu, kurš dokumentēs mākslinieku dzīvesvietas visapkārt pasaulei, bet tā bija „Pirmskoronas” ideja. 2020.gada janvārī [Latvijā dzimusī, bet Igaunijā dzīvojošā] fotogrāfe Diāna Tamane ieradās Viļņā, lai dokumentētu Linas Lapelītes studiju Viļņā, taču pēc diviem mēnešiem sapratām, ka neviens vairs nekur neceļo…

Tad autores izlēmušas ilustrācijām lūgt pašu mākslinieku vizuālās esejas, un ir ļoti apmierinātas ar rezultātu. Viņas uzsver, ka grāmata nav tik daudz mākslinieku portretējums, cik pētījums par emigrācijas tēmu. Tajā iekļauti arī teksti, ko rakstījusi Sandra Skurvida, lietuviešu mākslas kritiķe un kuratore, kura pati dzīvo Ņujorkā jau kopš 90.gadiem, un latviete Inga Lāce, kas pasaulslavenā Ņujorkas Modernā mākslas muzeja MOMA (The Museum of Modern Art) starptautiskajā programmā pētījusi procesus Centrālajā un Austrumeiropā. Lāce, kuras iepriekšējie pētījumi Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā saistījās ar māksliniekiem, kas emigrēja Otrā pasaules kara laikā, analizējusi Latvijas mūsdienu emigrantu Viktora Timofejeva, Ellas Krugļanskajas un Daigas Grantiņas stāstus, kā viņa pati saka – ieskatījusies dažādās emigrācijas sejās.

Grāmatas „Mans laiks ir tavs laiks” atklāšanā runāja arī laikmetīgais mākslinieks Viktors Timofejevs, kurš 1997.gadā, 14 gadu vecumā, no Rīgas devās vecākiem līdzi uz Ameriku, mākslas izglītību ieguva Ņujorkā un Roterdamā. Ir piedalījies "No Moon" projektu telpas dibināšanā Bruklinā, izstādījies Nacionālajā galerijā Prāgā, 14. Baltijas triennālē Viļņā, Ludviga muzejā Budapeštā, „Bozar” galerijā Briselē un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā.

Viktors Timofejevs pavisam drīz atgriezīšoties dzimtenē arī ar izstādi. Bet grāmata, kur atrodams viņa stāsts, iegādājama ISSP galerijā Rīgā un Sporta pils dārzu kioskā.