Turpinām ierakstu sēriju par civilo aizsardzību Latvijā, kurā pētām un skaidrojam Latvijas gatavību "X" stundai, sākot no valsts iestādēm līdz pat iedzīvotājiem, – cik sagatavoti un droši varam justies, un cik informēti un zinoši esam mēs paši?

Pievēršamies izglītības nozarei X stundā. Ir svarīgi, lai skolas un bērnudārzi būtu gatavi karam vai militāram iebrukumam, lai varētu pasargāt gan bērnus, gan pedagogus, gan citus darbiniekus. Izglītības iestādēm ir jābūt plāniem, kā rīkoties, ja notiek šādas krīzes situācijas. Tas nozīmē, ka jāzina, kur droši patverties, kā veikt evakuāciju un kā sazināties ar vecākiem un palīdzības dienestiem. Laikus izstrādāti plāni dot pārliecību, ka krīzes situācijās iestādēs neradīsies haoss un visiem būs skaidrs, ko un kā darīt.

Bet kā ir realitātē? Vai Latvijas skolās un bērnudārzos ir domāts par iespējamo apdraudējumu? Vai iestāžu vadītāji ir radījuši rīcības plānus, un bērnu vecākiem ir skaidrs, kā viņu bērnus pasargās kara vai militāra iebrukuma gadījumā?