Nacionālajā teātrī 25. aprīlī gaidāma pirmizrāde Klāva Meļļa un Rūdolfa Gediņa iestudējumam "Marats/Sads", kam viņi devuši žanra apzīmējumu – vājinieku opera. Tās pamatā ir vācu dramaturga Pētera Veisa lugas motīvi, kurā viņš ļauj satikties diviem vēsturiskiem personāžiem – Maratam un Sadam – un risināt kaislīgu diskusiju par revolūcijas jēgu un sekām.

Luga ir ļoti neparasta formā un izteiksmē, un tieši tāda pati būs arī izrāde, ko paši veidotāji raksturo kā nepieradinātu muzikālu piedzīvojumu ar akordeonu orķestri uz skatuves. Vācu dramaturgs Pēters Veiss lugu sarakstīja pagājušā gadsimta 60. gados, tā jau piederas pie klasikas, tulkota daudzās valodās, daudzviet iestudēta, bet Latvijā ir visai maz zināma.

Lugā runāti teksti un dzeja savijas ar dziesmām, mūziku un īpašu kustību partitūru, speciāli Nacionālā teātra izrādei oriģinālmūziku komponējis Edgars Mākens.

Izrādes darbība notiek Šarantonas psihiatriskajā klīnikā, kur patiešām pēdējos dzīves gadus vadīja bēdīgi slavenais un skandalozais rakstnieks marķīzs de Sads. Uzskatot to par mākslas terapiju, klīnikas vadītājs ļāva viņam tur iestudēt paša rakstītas lugas, kurās piedalījās pārējie dziednīcas pacienti.

Izrādē varam ielūkoties vienā no de Sada iestudējumiem – muzikālajā uzvedumā par franču revolūcijas līdera Žana Pola Marata slepkavību, viņa nāvi vannā, ko Davids atspoguļojis arī savā slavenajā gleznā "Marata nāve". Maratu nogalināja Šarlote Kordē, kura arī ir viena no izrādes varonēm.

Pati lugas forma un izteiksme jau paredz, ka arī iestudējumam ir jābūt netradicionālam jeb nepieradinātam, kā to raksturo režisori Klāvs Mellis un Rūdolfs Gediņš.