Rīgas brīvpilsētas šiliņš, atslēdziņa no 16.gadsimta lādes, divas 17. gadsimta kroga krāsniņas. Tā ir daļa no atradumiem Peirīgā, Mazjumpravas muižā, kur turpinot vēsturiskā ēku ansambļa izpēti uzsākti saimniecības ēkas iekštelpu arheoloģiskie izrakumi. Iepriekš vēsturiskajā objektā uz drupām atjaunotas dzirnavas, arī pēc krogus ēkas izpētes cer to nākotnē rekonstruēt un ierīkot ekspozīciju par Rīgas muižām. 

"Esam 17. gadsimta līmenī. Apmēram metru dziļāk no ēkas pēdējā apdzīvotības perioda virsmas. Tieši tik dziļi, lai saprastu ēkas senāko struktūru," stāsta arheologs Rūdolfs Brūzis.

17. gadsimta līmenis par ko runā Rūdolfs Brūzis ir kultūrslānis kādas ēkas pamatos Mazjumpravas muižas kompleksā Rumbulā, kur viņš ar citiem arheologiem patlaban veic izpēti. Rakumi norit ēkā, kas pirmoreiz attēlota 1695. gada plānā un vēlāk dokumentos tā minēta kā krogs.